Edvīns Striks: „Rekonstrukcija pabeigta, skatāmies tālāk!”

Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Edvīns Striks neslēpj: „Pēc tā, kas rekonstrukcijas gaitā paveikts, man ir padarīta darba sajūta!”
Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Edvīns Striks neslēpj: „Pēc tā, kas rekonstrukcijas gaitā paveikts, man ir padarīta darba sajūta!”

2011. gada februārī Liepājas Reģionālajā slimnīcā sākās vērienīga rekonstrukcija, kas ar svinīgu lentītes pārgriešanu daudzu viesu klātbūtnē pabeigta 2014. gada 5. septembrī. Rekonstrukcijas gaitā slimnīca ir ieguvusi jaunu ārējo izskatu un siltu kažociņu, tādējādi uzlabojot energoefektivitāti. Vizuāli un kvalitatīvi ir mainījušās arī iekštelpas.

 

Rekonstrukcijas vairāku kārtu gaitā slimnīcai ir uzbūvēta jauna piebūve, kurā atrodas Konsultatīvā nodaļa, Latvijā vienas no modernākajām operāciju zālēm un plašs dienas stacionārs, ir izbūvēts jauns dzemdību bloks, kam līdzās atrodas Jaundzimušo patoloģijas un intensīvās terapijas nodaļa, pie jaunām telpām tikusi Reanimācijas un Radioloģijas nodaļa, kā arī rekonstruētas nodaļas, kas atrodas no 3. līdz 12. stāvam. Tur izbūvētas tipveida nodaļas ar mūsdienīgu plānojumu. Projekta realizācijas gaitā iegādāta arī jauna un mūsdienīga diagnostikas un ārstēšanas aparatūra.

 

Veicot slimnīcas rekonstrukciju, daudz ir domāts arī par slimnīcas darbinieku ērtībām. Viņu vajadzībām nodaļās ir atvēlētas telpas atpūtas zonai, slimnīcas pagrabstāvā izbūvētas ģērbtuves un dušas, ir izveidota speciāla automašīnu stāvvieta un arī velosipēdu novietne. Autostāvvieta izbūvēta un vēlāk paplašināta arī pacientu un apmeklētāju ērtībām. Līdz ar to Liepājas Reģionālā slimnīca, kas celta 1986. gadā, pārvērtusies līdz nepazīšanai.

 

Kopējās rekonstrukcijas darbu izmaksas ir 20 miljoni eiro, no kuriem 85% ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums. Taču nesakārtota palikusi vēl aptuveni viena trešdaļa slimnīcas – pārvērtības vēl gaida tās austrumu spārns, tāpēc procesam būs turpinājums. Par vērienīgo rekonstrukciju un nākotnes plāniem stāsta Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs EDVĪNS STRIKS.

 

– Ir pagājuši vairāki gadi kopš sākās lielie rekonstrukcijas darbi. Būsim atklāti – toreiz neviens neticēja, ka kaut kas tāds, ko tagad redzam, ir iespējams. Kāda ir sajūta?

 

Teikšu atklāti – ne katram vadītājam ir laime būt uzņēmuma vadībā laikā, kad notiek tik vērienīgas pārmaiņas. Par to man ir liels gandarījums, lai gan neslēpšu – laiku pa laikam bija brīži, kad gribējās visam atmest ar roku. Katrā ziņā viegli tas nav nācis, jo mums bija jānodrošina vienlaikus gan raiti būvniecības tempi, gan arī ārstniecisko pakalpojumu nepārtrauktība.

 

– Tas varētu būt ļoti sarežģīti.

 

Bija jau arī, un tāpēc tagad, kad esam sasnieguši rezultātu, es gribu visiem, visiem – gan celtniekiem, gan slimnīcā strādājošajiem, gan slimniekiem, viņu piederīgajiem un ikvienam, kas šajā laikā pabija slimnīcā, – pateikt paldies par pacietību. Jo situācijas dažkārt bija ekstremālas: gan troksnis, gan putekļi, gan plīsa ūdens caurules un tamlīdzīgi. Varbūt neticēsiet, bet mēs šajā laikā nesaņēmām nevienu sūdzību. Domāju, tas nozīmē, ka cilvēki bija sapratuši pārmaiņu nepieciešamību un bez neērtībām pie tām netiksim.

 

– Kad jaunā piebūve bija gatava un tajā sāka strādāt Konsultatīvā nodaļa, jau pirmajā gadā būtiski palielinājās apmeklētāju skaits un sniegtās palīdzības apjoms.

 

Palielinājās gan sniegtās palīdzības apjoms, gan arī cilvēku apmierinātība. To apliecināja Liepājas Universitātes studentu veiktais pētījums. Mums pētījumu jomā ar vietējo augstskolu ir sadarbība jau kopš 2007. gada – viņi regulāri veic gan pacientu un viņu piederīgo, gan ambulatoro klientu aptaujas. Mums tās ir svarīgas, lai zinātu savas vājās vietas. Aptauja pēc piebūves atvēršanas parādīja, ka cilvēku apmierinātība ir būtiski cēlusies.

 

– Kaut gan tur strādāja tie paši cilvēki, kas vecajā nodaļā, un nāca tie paši cilvēki, kas agrāk. Kas bija mainījies?

 

Es domāju, ka mainījās abas puses. Tas sen ir pierādīts, ka vide cilvēku gan maina, gan ārstē. Sākumā cilvēki ienāca jaunajā Konsultatīvajā nodaļā un tā skeptiski skatījās: kas tā te tagad būs par koncertzāli, kāpēc viss bija vajadzīgs tik liels un plašs. Bet ir vajadzīgs plašs un gaišs, lai būtu ērti. Turklāt jau pēc gada mums bija skaidrs, ka jāpaplašina Konsultatīvās nodaļas piedāvājums un jāveido papildu ārstu konsultantu kabineti, ko mēs nākamajā kārtā arī izdarījām.

 

– Vai īsos vārdos ir iespējams novērtēt ieguvumus no paveiktās rekonstrukcijas?

 

To ir ļoti daudz, bet pirmais un galvenais ir sakārtotā darba vide, kas ir svarīgi gan pacientiem, gan darbiniekiem. Taču tas viss bija iespējams, tikai pateicoties ERAF naudai. Ne pašu spēkiem un pat ne ar valsts atbalstu vien kaut kas tik vērienīgs nebūtu iespējams. Te ir arī viena būtiska nianse: ja mēs jau pašā sākumā būtu zinājuši, ka beigās naudas būs tik daudz, cik sanāca, tad noteikti bija jādomā par jaunas slimnīcas būvniecību, nevis esošās rekonstrukciju. Taču to neviens nezināja – nauda nenāca vienā maksājumā. Pēc tam, kad bijām sagatavojuši pirmo projektu, mēs saņēmām 3,4 miljonus latu. Tolaik nevienam nebija skaidrs, vai turpmāk arī būs iespējas tikt pie ERAF finansējuma. Tāpēc saņemtā nauda bija jāliek lietā, un mēs sākām piebūves celšanu. Tad pa posmiem atkal bija iespēja tikt pie jauna finansējuma. Turklāt labi ir tas, ka mēs jau pašā sākumā izstrādājām projektu visas slimnīcas rekonstrukcijai, nevis tikai atsevišķiem posmiem. Līdz ar to tiklīdz atkal bija iespēja tikt pie finansējuma, mēs secīgi varējām turpināt iesākto. Arī tagad nekas vēl nav beidzies – viena trešā daļa slimnīcas nav rekonstruēta.

 

– Kad atklāja piebūvi, kurā ir arī jaunas operāciju zāles, slimnīcas vadošais ķirurgs Viesturs Rozītis neslēpa prieka asaras: viņš kā viesķirurgs tādās zālēs esot strādājis ārzemēs un nav ticējis, ka kādreiz kaut kas tāds būs arī Liepājā un viņš tur ikdienā strādās. Ar ko šīs zāles ir tik īpašas?

 

Vislabāk šīs pārmaiņas novērtē cilvēki, kas gadiem ir strādājuši operāciju zālēs. Tās ir gan operāciju lampas, gan galdi, gan ventilācija un sterilizācija, tā ir darba vides ergonomija un viss pārējais. Mūsu operāciju bloku ir apskatījuši pārstāvji gan no citām Latvijas slimnīcām, gan Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm, atzinīgi novērtējot redzēto.

 

– Slimnīcas rekonstrukcijas gaitā ir iegādāta arī jauna aparatūra. Tā ir pirkta no rekonstrukcijas projekta naudas?

 

Daļēji, jo daļu esam iegādājušies par savu naudu. Lielākā ieguvēja ir radioloģijas nodaļa. Neapšaubāmi nozīmīgākais ieguvums ir 128 projekciju datortomogrāfs. Veicot izmeklējumus ar to, pacientam līdz minimumam ir samazināta iespējamā starojuma deva. Ir arī jaunas rentgena iekārtas, un jaunas iekārtas ir Reanimācijas nodaļai. Tās ir iegādātas ar domu, lai būtu savstarpēji salāgojamas – ātram un veiksmīgam darbam tas ir ļoti svarīgi. Turklāt Reanimācijas nodaļa ir iekārtota atbilstoši visām epidemioloģiskajām prasībām. Māsu postenis un zāles izvietotas tā, lai tās būtu ērti pārskatāmas.

 

– Arī, projektējot nodaļas, ir domāts par pārskatāmību.

 

Jā, nodaļās pilnībā ir mainīts plānojums. Līdz šim, ienākot nodaļā, cilvēks bija spiests iet cauri visai nodaļai uz otru galu, lai atrastu kādu no personāla. Tagad māsu postenis ir izvietots tūlīt pie ieejas nodaļā. Tas nozīmē, ka ienācējs tur tūliņ sastop kādu no personāla un izsaka savu vajadzību. Palātas ir vienvietīgas, divvietīgas un trīsvietīgas. Ir tikai normāli, ka lielo palātu vairs nav. Tāpat mūsdienu prasībām atbilstoši katrā palātā ir sanitārais mezgls un tik ļoti vajadzīgā duša.

 

– Rekonstrukcijas laikā daudz ir domāts par darbinieku ērtībām.

 

Jā, jo katra cilvēka darba kvalitāti nosaka arī vide, kurā viņš strādā. Tāpēc nodaļās ir gan atpūtas telpas, gan neliela virtuvīte personālam. Jaunums ir pagrabstāvā izvietotās garderobes, kur katram darbiniekam ir skapītis, lai atstātu virsdrēbes un pārģērbtos, kā arī dušas, kur pēc darba nomazgāties. Tāpat pie dienesta ieejas ir iekārtota automašīnu stāvvieta personāla vajadzībām, kā arī velosipēdu novietne, jo siltajā laikā aizvien vairāk mūsu darbinieku brauc uz darbu ar velosipēdu.

 

– Cita projekta ietvaros tika rasta iespēja siltināt slimnīcas ārsienas visai slimnīcas augstceltnei. Tas nozīmē būtisku energoefektivitātes uzlabošanos.

 

Tas nebija ietverams rekonstrukcijas projektā, taču naudu šīm vajadzībām mēs saņēmām no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI). Tā bija nauda, kuru ilgi gaidījām un kas mums bija ļoti vajadzīga. Ieguvums ir gan energoefektivitāte, ko nodrošinās siltinātās ārsienas un nomainītās logu paketes, gan arī vizuālais slimnīcas izskats – arī tas nav mazsvarīgs. Turklāt šī projekta ietvaros ir vēl kāds ieguvums – uz jumta ir uzstādītas saules baterijas, kas dos slimnīcai ievērojamu elektroenerģijas ietaupījumu. Aprēķini paredz, ka gada laikā tādā veidā saražosim 183 megavatstundas elektrības, kas ir aptuveni desmitā daļa no tā, ko slimnīca vidēji patērē gada laikā.

 

– Jūs teicāt, ka darbs vēl nav pabeigts, jo trešdaļa iekštelpu vēl gaida rekonstrukciju. Kādas ir prognozes: vai būs iespējams iegūt ERAF līdzfinansējumu arī to sakārtošanai?

 

Es ļoti ceru, ka jā, jo projekts mums jau ir sagatavots. Es ļoti ceru, ka varbūt jau nākamgad būs skaidrība par naudu, jo arī šis darbs ir jāpaveic.

 

– Patlaban nepieciešamās palīdzības nodrošināšanai jums pietiek ar rekonstruētajām telpām. Ko plānojat izvietot atlikušajās, kas vēl tikai gaida atjaunošanu?

 

Ieceru un vajadzību mums ir ļoti daudz, tāpēc tukšas tās noteikti nepaliks. Nevienam nav noslēpums, ka iedzīvotāji mūsu valstī noveco, tajā pašā laikā dzīves ilgums palielinās, un līdz ar to ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst veco ļaužu aprūpe. Mēs ļoti bieži sastopamies ar situāciju, kad vecs cilvēks ir izārstēts, taču viņam nav, kur palikt. Tāpēc aprūpe ir viens virziens, kurā turpmāk strādāsim. Noteikti tur būs telpas arī pacientu viesnīcai – tāda vajadzīga cilvēkiem, kas no tālākām vietām brauc uz slimnīcu uz procedūrām vai saņem citus pakalpojumus. Tāpat mēs esam iesaistījušies medicīnas tūrisma programmā. Tas gan ir lēns process, tomēr ar saviem piedāvājumiem piedalāmies tūrisma izstādēs, un pirmie aizmetņi jau ir. Kad pakalpojums attīstīsies, arī šiem cilvēkiem vajadzēs telpas, kur palikt. Vēl ir daudz vajadzību, tāpēc pagaidām vēl nerekonstruētās telpas mums būs ļoti vajadzīgas.

 

– Kā slimnīca ir nodrošināta ar speciālistiem?

 

Protams, vienmēr var vēlēties, lai būtu labāk, taču mēs šajā virzienā veiksmīgi strādājam un ik gadu piesaistām jaunus speciālistus. Pērn rudenī pat četrus, un es ceru, ka arī šogad mums būs veiksmīgs rudens. Katrā ziņā mēs esam gatavi izskatīt piedāvājumus, taču ar vienu piezīmi: mums vajag pašus labākos, jo mēs esam reģionālā slimnīca un apzināmies savu atbildību pret pacientiem.

 

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība” pielikuma „Kurzemes veselības avīze”