Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums ērtāku un drošāku lietošanas pieredzi. Turpinot pārlūka sesiju vai nospiežot pogu "Piekrītu", jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes.

Jūs varat atcelt savu piekrišanu jebkurā laikā, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Iepazīstieties ar sīkdatņu izmantošanas politiku mūsu Privātuma politikā

Piekrītu
!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Slimnīcas vadītājs prognozē veselības aprūpes nākotni

Edvīns Striks: „Es vēlētos, lai valsts definē veselības aprūpes plānu – to, kādas iestādes un kurās vietās atradīsies un kādu palīdzību tajās sniegs, lai veselības aprūpes iestāžu vadītāji varētu plānot darbu un piesaistīt speciālistus.”
Edvīns Striks: „Es vēlētos, lai valsts definē veselības aprūpes plānu – to, kādas iestādes un kurās vietās atradīsies un kādu palīdzību tajās sniegs, lai veselības aprūpes iestāžu vadītāji varētu plānot darbu un piesaistīt speciālistus.”

Tās vīzijas, kas jau izskanējušas saistībā ar nākamā gada valsts budžetā veselības aprūpei atvēlētajiem līdzekļiem, neko labu nesola. Cerētā palielinājuma vietā, iespējams, būs jārēķinās pat ar mazāku naudas summu nekā šogad, kas var nozīmēt vēl lielāku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības samazināšanos.

"Kurzemes Vārds" uz sarunu par iespējamo nākotni veselības aprūpē aicināja Liepājas Reģionālās slimnīcas vadītāju EDVĪNU STRIKU.

 

Augustā apmeklējot Liepāju, veselības ministrs Guntis Belēvičs intervijā "Kurzemes Vārdam" teica, ka cerot uz valdības sapratni par finansējuma palielināšanas nepieciešamību veselības aprūpei, taču labi būšot jau tas, ja šis finansējums nākamajam gadam nesamazināsies. Izskatās tomēr, ka piepildīsies drūmākais variants.

 

Tas nav nekāds pārsteigums – tā notiek gadu no gada un skaidrs, ka veselības aprūpei naudas ir par maz! Un tas nozīmē, ka pacientu iemaksas un līdzmaksājumi netiks samazināti, iedzīvotājiem samaksāt par medicīniskajiem pakalpojumiem būs tikpat grūti kā līdz šim un daļa to joprojām nevarēs izdarīt, slimnīcai naudas attīstībai nebūs un arī rindas uz izmeklējumiem un konsultācijām nemazināsies.

 

Ja tā notiks, vai ir jau padomā, kādus pakalpojumus optimizēt Liepājas Reģionālajā slimnīcā?

 

Optimizācija, cik vien tā bijusi iespējama, ir jau izdarīta un to arī atzinusi Pasaules Banka, ka Latvijā praktiski vairs nav, ko optimizēt: slimnīcu skaits ir samazināts, darbinieku skaits tāpat. Protams, ka mēs ļoti cītīgi sekojam līdzi slimnīcas izdevumiem un analizējām iemeslus, ja tie palielinās un ko mēs vēl varam darīt, lai tos samazinātu. Piemēram, nupat nodevām laboratoriju ārpakalpojumā, jo tas slimnīcai ir finansiāli izdevīgi, bet pacientiem principā nekas nemainīsies. Gribētu nomierināt mūsu pacientus, ka neatliekamo palīdzību saņems visi bez izņēmuma, arī plānveida palīdzību nodrošināsim aptuveni tajā pašā līmenī kā šogad, slimnīcas finansiālais stāvoklis ir stabils,  strādājam bez parādiem un patlaban es neredzu iemeslus, ka tas varētu pasliktināties un tādējādi ciest iedzīvotāji.

 

Ministrs uzsvēra primārās aprūpes būtisko lomu veselības saglabāšanā, taču, lai tiktu pie speciālistiem un izmeklējumiem, slimnīcā jāstāv garās un rindās uz pierakstu.

 

Jā, mūsu slimnīcā var saņemt ļoti plašu ambulatorās palīdzības klāstu – šo ceļu mēs gājām apzināti, palielinot saņemamās palīdzības apjomu piecu gadu laikā trīskārši: tās ir gan speciālistu konsultācijas, gan izmeklējumi. Tik plašu šo pakalpojumu klāstu ārpus Rīgas var saņemt vienīgi pie mums. Taču ir jārēķinās, ka rindas joprojām būs, turklāt ar paredzamo nākamā gada finansējumu, tās, visticamāk, nemazināsies, bet gan varētu pat mazliet palielināties, taču pakalpojumi vienalga būs pieejami. Lai mazinātu rindas, slimnīca turpina, sadarbībā ar Liepājas domi, jauno speciālistu piesaistīšanu – ik gadu Liepājas Reģionālā slimnīcā darbu uzsāk četri, pieci jauni ārsti. Šogad tādu ir trīs: traumatologs, narkologs un kardiologs. Tā kā mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai rindas mazinātu, taču, ja nebūs papildus finansējums, mēs pakalpojumu skaitu nevarēsim palielināt.

 

Dzīvojot šādā akūtā naudas trūkumā, jārēķinās, ka vēl vairāk pasliktināsies cilvēku veselība. Turklāt statistika liecina, ka, pat samazinoties cilvēku skaitam valstī, pacientu skaits ārstniecības iestādēs nesamazinās. Tā ir bīstama tendence.

 

Šajā drūmajā statistikā tomēr ir arī kāda laba ziņa. Jā, pacientu mazāk nepaliek un viņi kļūst vecāki, bet tas nozīmē, ka medicīna attīstās, cilvēku veselība uzlabojas un viņi dzīvo ilgāk. Protams, ir arī drūmas situācijas, kad cilvēkam nav līdzekļu, lai nopirktu zāles, slimība saasinās, cilvēks nonāk slimnīcā, par ārstēšanos samaksāt viņš nevar, arī naudas medikamentu iegādei, lai turpinātu ārstēšanos, viņam nav un sākas apburtais loks. Tas ir bēdīgi! Bet šeit ir arī medaļas otrā puse – izmeklējumi, protams, ir svarīgi, bet vajadzētu izvērtēt, cik tie ir nepieciešami un lai tos bezjēdzīgi neatkārtotu. Piemēram, ārzemēs, lai nokļūtu uz tādu izmeklējumu kā ehokardiogrāfija, pamatojumam, kāpēc tas nepieciešams, jābūt izklāstītam uz A4 lapas, bet pie mums pietiek ar atzīmi, ka pacients nozīmēts uz šo izmeklējumu pilnīgi bez kādiem paskaidrojumiem. Es domāju, ka mūsu speciālistiem ļoti stipri vajadzētu padomāt, vai patiešām datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses izmeklējumi, kas turklāt ir saistīts ar starojumu, ir tik bieži nepieciešami, kā pie mums tos nozīmē, jo šie izmeklējumi neārstē. Nav noslēpums, ka dažkārt nozīmējumus izmeklējumiem izraksta, pat neredzot pacientus, bet sazinoties pa telefonu. Un tāpat arī analīzes, ko dažkārt vienas un tās pašas veic dažādās iestādēs. Šīs tendences nemazinās, tās iet plašumā, tāpēc šeit ir vajadzīgs risinājums augstākā līmenī, jo tā ir mūsu kopējā veselības aprūpes budžeta nauda, kas aiziet nevajadzīgos izmeklējumos.

 

Kad citēju jūsu teikto mūsu laikrakstam gada sākumā par to, ka jūs vēlētos zināt budžetu vismaz trīs gadiem uz priekšu, lai plānotu gan ikdienas darbu, gan attīstību, ministrs diezgan augstprātīgā manierē norādīja: viņš arī to gribētu, visi to gribētu...

 

Es joprojām to vēlētos, taču, redzot šī brīža situāciju, visticamāk, šajā jomā nekas nemainīsies. Es vispār vēlētos, lai valsts definē veselības aprūpes plānu – to, kādas iestādes un kurās vietās atradīsies un kādu palīdzību tajās sniegs, lai veselības aprūpes iestāžu vadītāji varētu plānot darbu un piesaistīt speciālistus. Lai neiznāk tā, ka mēs tagad trīs jaunus piesaistām, cilvēki ar entuziasmu sāk strādāt, mēs attīstām konkrēto virzienu, bet pēc gada mums pasaka: tas vairs nav aktuāli! Mēs šādus gadījumus jau esam piedzīvojuši ar rehabilitāciju, kad pēkšņi nebrīdinot piešķir lielu naudas summu, taču mums nav tik liela resursa, lai nodrošinātu palīdzību tādā apjomā, bet, kad esam piesaistījuši vajadzīgos speciālistus, to atkal samazina. Tā ir nevajadzīga cilvēku tracināšana un tādā situācijā nav iespējams plānot normāli darbu.

 

Vai jums ir kāds praktisks padoms, ideja, ierosinājums, kā tomēr šo problēmu risināt, lai valdība nākamā gada budžetā veselības aprūpes finansējumu vismaz atstātu līdzšinējā līmenī vai kaut mazlietiņ palielinātu?

 

Ja naudas nav, tad var mācīt, kā gribi - ar kabatlakatiņu apsegties nav iespējams, ir vajadzīgs vismaz palags! Un mēs varam runāt par prioritātēm tādām vai citādām, bet globālā problēma ir tā, ka veselības aprūpei atvēlētā nauda ir par maz! Viena joma, kurā mums ar Veselības ministru domas tomēr saskan, ir tas, ka par prioritāti jānosaka neatliekamā palīdzība un slimnīcas, kurās to sniedz, jo pavisam drīz Latvijā būs palicis maz vietu, kur to iespējams saņemt. Tas ir grūts darbs un daudzi to negrib darīt. Tāpēc es saku vislielāko paldies tiem saviem ārstiem, māsiņām un visiem citiem, kas ir ar mieru dežūrēt un šo darbu darīt.

 

Arodbiedrība gatavojas politiķus iepazīstināt ar problēmām, ko nes līdzi ilgstoši neārstētas slimības: augsto mirstību, invaliditāti un tā tālāk. Vai, jūsuprāt, šādas emocionālas akcijas varētu palīdzēt risināt samilzušo situāciju?

 

Ja valstij ir lieka nauda, tad jā! Bet izskatās, ka nākamā gada budžets ir ļoti čābīgs. Taču es pieļauju, ka dažādu darbību rezultātā kaut kādus miljonus pašreiz solītajam veselības aprūpei tomēr dabūs klāt, taču tas nav risinājums – tā notiek katru gadu, kad akcijas veidā kādā brīdī kaut kādas summas pēkšņi piešķir un tās pa galvu, pa kalu ir jāiztērē. Tad nu mēs mobilizējam visus spēkus: ārstus, diagnostikas iespējas un ziņojam pacientiem, ka ir radusies iespēja, lai nāk, bet tas nav sistemātisks darbs, tā ir akcija – ugunsgrēka dzēšana, ko nevar uzskatīt par nopietnu nozares attīstīšanu.

 

Es zinu, ka nav korekti runāt ar iestādes vadītāju par protesta akcijām un streikiem, bet vai tie, jūsuprāt, varētu likt politiķiem ieklausīties cilvēku vajadzībās?

 

Pievērst uzmanību problēmai un par to stāstīt, protams, vajag un formas, kā to izdarīt, var būt dažādas: publikācijas, streiki, sarunas un tā tālāk. Taču es gribu teikt vienu – kamēr pacienti nebūs mediķu pusē, nekas diži nemainīsies. Un no tā mēs vēl esam patālu. Kad mediķi streiko, viņi to nedara sava labuma dēļ, bet tāpēc, lai nodrošinātu aprūpi slimajiem cilvēkiem un tāpēc sabiedrībai ir jāatbalsta mediķi šajos centienos – tikai tad mēs varam cerēt uz kādām izmaiņām, tikai tad šīm akcijām būs pavisam cita vērtība.

 

Mūsu valstī veselības aprūpei atvēlētie 3 procenti no IKP izskatās pavisam nožēlojami, salīdzinot ar 7,3%, ko tai atvēl vidēji Eiropas Savienībā un 5%, ko atvēl citas jaunās dalībvalstis.

 

Nemaz nevajag skatīties uz veco Eiropu, pietiek paskatīties, kas notiek mūsu kaimiņvalstīs, lai saprastu, ka, kamēr mēs dziedājām un dejojām, viņi strādāja un sakārtoja savu saimniecību. Kaut vai piemērs ir Igaunija, kurā jau no 1993.gada veica visas sāpīgās reformas – tādas, kā slimnīcu reorganizācija un citas, ko pie mums Latvijā stiepa garumā līdz pēdējam. Un tāpēc arī daudzās jomās viņi ir mums priekšā.

 

Veselības ministrs solīja arī palīdzēt, lai Liepājas Reģionālā slimnīca tiktu pie ES līdzfinansēju un turpināt renovāciju, lai pabeigtu arī otro – vēl nerenovēto spārnu, sakārtojot ēku kopumā.

 

Man ir prieks to dzirdēt (smejas)! Plāns vēl nerenovētā spārna sakārtošanai mums jau ir gatavs un ir konkrēti aprēķini, cik naudas tam nepieciešams, arī pirmās sarunas ar projektētājiem jau ir notikušas un es esmu pārliecināts, ka mēs šo darbu izdarīsim, jo, ja sākumā, kad pabeidza viena spārna rekonstrukciju, mums šķita, ka ar renovētajām telpām pietiek, tad tagad jau redzam, ka arī otrs spārns mums ir ļoti vajadzīgs. Jau tagad redzam, ka nepieciešams paplašināt kardioloģijas, neiroloģijas, traumatoloģijas, onkoloģijas, pēcdzemdību un citas nodaļas.

 

Mediķi ļoti gaida arī kādu labu ziņu saistībā ar algas pielikumu.

 

Kā mēs zinām, no nākamā gada par 10 eiro ir plānots palielināt minimālo algu, taču nav paredzēts algas pielikums pārējam personālam, lai alga palielinātos arī tiem, kas pelna vairāk par minimālo. Ministrs gan izteicās, ka cīnīsies par papildus finansējumu, lai saglabātos algu proporcija starp pārējām kategorijām. Varu tik piebilst, ka neskatoties uz to , ka Valsts jau ilgstoši nav atradusi iespēju palielināt mediķu atalgojumu, mūsu slimnīcā darba algas pēdējos gadus palielinājām no slimnīcas līdzekļiem un savu iespēju robežās to darīsim arī nākamgad.

 

Autors: Kristīne Pastore, laikraksts „Kurzemes vārds”


linija4

linija2

Foto galerijas

04/04/2018

RSU studenti iepazīst slimnīcu

15/10/2017

RSU studenti iepazīst slimnīcu

linija3

Video galerijas

06/02/2018

Liepājā uzmanību vērš onkoloģiskajām saslimšanām

18/01/2018

Reģionālā slimnīca piedzīvos rekonstrukcijas darbus.