!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Aprīli:

29. marts – uz izmeklējumiem;

31. marts – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.05.2017. no 14:00 līdz 19.00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Edvīns Striks: „Cilvēki – tas ir pats galvenais!”

Liepājas Reģionālās slimnīcas vadītājs Edvīns Striks norāda, ka pati lielākā slimnīcas vērtība ir speciālisti, kas tajā strādā.
Liepājas Reģionālās slimnīcas vadītājs Edvīns Striks norāda, ka pati lielākā slimnīcas vērtība ir speciālisti, kas tajā strādā.

Ir aizvadīts pirmais intensīva darba gads pēc Liepājas Reģionālās slimnīcas rekonstrukcijas. Glīti rekonstruētās un ērti labiekārtotās nodaļas, jauniegūtās tehnoloģijas ir novērtējuši gan pacienti, gan slimnīcas personāls. Tikmēr slimnīcas vadītājs Edvīns Striks norāda: tam visam nebūtu nekādas nozīmes, ja priekšplānā nebūtu izvirzīti cilvēki: slimnīcas darbinieki un arī pacienti.

 

Ar Liepājas Reģionālās slimnīcas vadītāju runājam par nākotnes iecerēm un vajadzībām, lai slimnīca varētu sniegt pilnvērtīgu un mūsdienīgu medicīnisko aprūpi, kādu to jāspēj nodrošināt lielākajai reģionālajai neatliekamās palīdzības slimnīcai.

 

– Jūs vienmēr esat uzsvēris, ka var uzcelt, cik skaistas slimnīcas grib, un iekārtot tās ar vismodernākajām tehnoloģijām, taču tam nebūs nekādas vērtības, ja nebūs speciālistu, kas šajās slimnīcās strādā.

 

Jā, to es patiešām esmu centies uzsvērt vienmēr, kad ir runa par medicīnai aktuāliem jautājumiem. Vai tā ir pakalpojumu pieejamība, vai jaunu programmu ieviešana, vai esošo uzlabošana, vai runa ir par mūsu slimnīcas tālāko attīstību, pats galvenais ir cilvēks, nevis iekārtas. Slimnīca ilgstoši un mērķtiecīgi strādā pie jaunu, zinošu speciālistu piesaistes un turpinās to darīt. Te gan jāteic, ka slimnīcai tikai ar saviem resursiem to būtu grūti realizēt, un ir labi, ka mums ir izveidojusies ilga un auglīga sadarbība ar pašvaldību. Liepājā jau no 2008. gada tiek realizēta cilvēkresursu piesaistes programma. Taču izveidot šādu programmu un vienkārši gaidīt, kad nāks jaunie speciālisti, būtu naivi un nerezultatīvi. Ir enerģiski jāstrādā, lai programma darbotos. Es domāju, ka daudzi speciālisti, kas tieši tolaik atnāca strādāt uz mūsu slimnīcu, atceras, kā organizējām jauno speciālistu iepazīstināšanu ar mūsu slimnīcu un Liepāju kopumā. Aicinājām pie sevis pēdējo kursu medicīnas studentus un rezidentus, ar lidmašīnu vedām viņus uz Liepāju, izrādījām veselības aprūpes iestādes, stāstījām, kādi speciālisti mums ir nepieciešami, mudinājām viņus izvēlēties šīs specialitātes. Vedām viņus ekskursijā pa pilsētu, iepazīstinot, cik ērti ir šeit dzīvot, vedām uz teātra izrādēm un koncertiem, lai parādītu kultūras dzīves izvēles un tā tālāk. Ļoti nozīmīga loma šajā programmā bija pilsētas pašvaldības atbalstam, ar izdevīgiem nosacījumiem piedāvājot jaunajiem speciālistiem īrēt dzīvokļus. Turklāt ļoti labus dzīvokļus. Daļu no īres maksas apmaksāja pašvaldība. Protams, būtu bijis vērtīgāk, ja pašvaldība naudu būtu varējusi novirzīt šo pašu speciālistu dzīvokļa iegādes daļējai apmaksai. Te es domāju bankas kredīta daļēju segšanu, taču to nepieļauj likumdošana. Tieši atbalsts dzīves vietas nodrošināšanā daudziem jaunajiem ārstiem, kas vieni paši vai kopā ar ģimenēm pārcēlās uz Liepāju, bija ļoti, ļoti būtisks!

 

– Vai šī speciālistu piesaistes programma joprojām darbojas?

 

Protams! Kad sekoja krīzes gadi, ar lidmašīnu uz Liepāju topošos ārstus vest vairs nevarējām atļauties, taču es kopā ar mūsu slimnīcas Izglītības un zinātnes virsārstu Ivaru Krastiņu un citiem slimnīcas, kā arī pašvaldības speciālistiem devāmies uz Rīgu, kur tikāmies ar viņiem gan Liepājas pārstāvniecībā, gan universitātē. Tur mēs stāstījām par iespējām strādāt Liepājas Reģionālajā slimnīcā un prezentējām arī visas tās iespējas un ērtības, ko viņi saņems, pārceļoties uz Liepāju. Man ir prieks, ka šī programma ir nesusi reālus rezultātus: kopš 2008. gada, kad tā sāka darboties, pie mums ir atnācis strādāt 31 jauns ārsts. Turklāt lielākā daļa no viņiem nav liepājnieki, kas atgriezušies savā dzimtajā pilsētā, bet cilvēki no dažādām citām Latvijas vietām, kas sapratuši, ka Liepājas slimnīcā viņiem būs lielākas iespējas sevi attīstīt. Tas ir milzīgs ieguvums slimnīcai! Tāpēc šī programma turpinās joprojām.

 

– Tomēr slimnīcā joprojām izjūtat speciālistu trūkumu?

 

Nodaļās tas vairs varbūt nav tik akūti kā agrāk, taču ļoti liels speciālistu trūkums joprojām ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā, kas apvieno agrāko Uzņemšanas nodaļu, traumpunktu un observāciju. Nodaļās strādājošie ārsti ir ļoti noslogoti darbā nodaļā un ar pacientu pieņemšanu slimnīcas Konsultatīvajā nodaļā, un viņiem neatliek ne laika, ne spēka darbam dežūrās. Turklāt ir ārsti, kas strādā arī savās privātpraksēs. Nebūtu īsti pareizi ar rīkojumu likt visiem obligāti  dežūrēt. Tādai sadarbībai nebūtu vajadzīgās atdeves. Dežūras ir ļoti smags darbs.

 

– Vai veselības ministra Gunta Belēviča solījums par lielāku valsts atbalstu tām slimnīcām, kurās sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, varētu kaut kā palīdzēt šo problēmu risināt?

 

Es ļoti ceru, ka vismaz daļēji, jo ministrs ir solījis slimnīcām, kurās sniegs neatliekamo medicīnisko palīdzību, piešķirt lielāku valsts finansējumu. Bet tas neatrisinās vajadzību pēc jauniem speciālistiem, kas ir gatavi dežūrēt neatliekamajā palīdzībā un darīt šo grūto darbu.

 

– Ne viens vien slimnīcā strādājošais ārsts ir norādījis, ka, viņuprāt, lietderīgāk būtu neatliekamajā palīdzībā nodarbināt nevis slimnīcā strādājošos ārstus, bet veidot speciāli šai nodaļai neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu brigādi, kurai attiecīgi būtu lielākas algas, un tā būtu motivācija šo darbu darīt.

 

Iespējams, ka tas varētu būt viens no risinājumiem, bet, no otras puses, manuprāt, lielāka atdeve un lietderība šim darbam ir tad, kad pacientu jau sākotnējā etapā neatliekamajā palīdzībā apskata ārsts, kura nodaļā viņš turpinās ārstēšanos. Iepazīt pacientu jau no paša sākuma ārstam ir ļoti svarīgi, jo tā ir vieglāk izvērtēt viņa stāvokli dinamikā, nenozīmēt nevajadzīgus izmeklējumus un samazināt ārstēšanās ilgumu stacionārā. Tas savukārt palīdz ieekonomēt gan pacienta, gan slimnīcas līdzekļus.

 

– Ieskicējiet, lūdzu, Liepāja Reģionālās slimnīcas tālākās attīstības perspektīvas.

 

Oktobra sākumā mūsu slimnīcu apmeklēja Pasaules Bankas eksperts Sems Tornkvists un atzinīgi novērtēja jau padarīto – to, ka Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējums ir tērēts lietderīgi, un sarunās ar viņu mēs iezīmējām savas tālākās ieceres. Es ļoti ceru, ka arī šajā Eiropas Savienības plānošanas posmā, kas ilgs līdz 2020. gadam, no 157 miljoniem eiro, kas kā Eiropas Savienības līdzfinansējums paredzēts universitātes un reģionālo slimnīcu tālākai rekonstrukcijai Latvijā, nauda tiks arī mums, un mēs varēsim turpināt iesākto rekonstrukciju, lai pabeigtu vēl nesakārtoto daļu. Tā ir augstceltnes otrā puse, kā arī Fizikālās terapijas un rehabilitācijas nodaļa, aptieka, ēdināšanas bloks. Projekts mums jau ir gatavs, aprēķini arī. Tiklīdz būs zināms, ka varam tos iesniegt, lai pretendētu uz Eiropas finansējumu, mēs to darīsim.

 

– Kādas ir tās veselības aprūpes programmas, ko paredzēts īpaši atbalstīt šajā plānošanas periodā?

 

Tā ir kardioloģija, onkoloģiskā aprūpe un mātes un bērna veselības programma. Tās ir nozares, kurās mūsu slimnīca jau ir spēcīga un kuras vēlamies attīstīt tālāk. Pirmām kārtām mēs gribētu tikt uzklausīti no finansētāju puses, lai varētu nodrošināt iespēju sniegt invazīvās kardioloģijas palīdzību nepārtraukti visu diennakti. Mūsu slimnīcā jau strādā trīs zinoši invazīvās kardioloģijas speciālisti. Nupat darbu ir sācis vēl viens, tātad speciālistu nodrošinājums mums ir. Vajadzīgs tikai finansējums, lai varētu sniegt palīdzību visu diennakti, jo saslimstība un mirstība ar kardiovaskulārām slimībām joprojām ir liela. Vēl viens invazīvās radioloģijas virziens, kuru mēs vēlamies attīstīt, ir trombu izņemšana no kakla asinsvadiem akūtu insultu gadījumos. Runājot par onkoloģiju, jāuzsver, ka ķirurģijas tradīcijas Liepājā ir senas un spēcīgas, un mūsu slimnīcā strādā zinoša ķirurgu,  ginekologu, urologu, traumatologu komanda, kas veic smagas, sarežģītas, liela apjoma operācijas. Kopš 2010. gada, kad tika atvērts jauns Staru terapijas bloks, onkoloģiskās palīdzības sniegšana ir gājusi plašumā. Mums ir nākuši klāt jauni un zinoši onkoloģijas jomas speciālisti. Arī esošie speciālisti ir papildus apguvuši jaunas iemaņas onkoloģisko slimību ārstēšanā. Pabeidzot slimnīcas rekonstrukciju, esam atvēruši jaunu Ķīmijterapijas/Hematoloģijas un Paliatīvās aprūpes nodaļu. Līdz ar speciālistu papildinājumu mēs varam onkoloģiskajiem pacientiem nodrošināt pilnvērtīgu stacionāro un ambulatoro aprūpi. Savukārt, runājot par mātes un bērna veselības programmu, es gribu uzsvērt, ka esam vienīgā slimnīca reģionā, kur ir jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļa, kas pēc rekonstrukcijas izveidota uz bijušā Kurzemes perinatālā centra bāzes. Tā kā slimnīcā ir šāda nodaļa, kas nodrošina tūlītēju palīdzību gadījumos, ja rodas sarežģījumi dzemdībās vai jaundzimušajam ir veselības problēmas, mūsu slimnīcu kā dzemdību vietu izvēlas aizvien vairāk topošo vecāku no visa Kurzemes reģiona, un dzemdību skaits palielinās. Prognozēju, ka tā notiks arī turpmāk, jo cilvēkiem ir svarīgi laist pasaulē bērnus tur, kur viņi ir droši par nepieciešamās palīdzības saņemšanu vajadzības gadījumā. Vienīgā problēma, kas ar laiku varētu rasties, ir jau pieminētais speciālistu trūkums, tāpēc mēs pie tā intensīvi strādājam, lai piesaistītu jaunus bērnu ārstus neonatologus.

 

– Īstenojot slimnīcas rekonstrukciju, pirmais darbs bija jaunas piebūves celtniecība, lai paplašinātu ambulatoro pakalpojumu klāstu ne tikai Liepājas, bet visa reģiona iedzīvotājiem slimnīcas Konsultatīvajā nodaļā. Kā šī iecere ir īstenojusies?

 

Lēmums par piebūves celtniecību, lai tajā iekārtotu mūsdienu prasībām atbilstošu Konsultatīvo nodaļu, ir pilnībā attaisnojies. Pie šī darba mēs ķērāmies tad, kad sapratām, ka vecā nodaļa vairs nespēj nodrošināt augošo pieprasījumu. Jaunā nodaļa darbojas jau trīs gadus, un tās sniegto pakalpojumu apjoms ir trīskāršojies. Ir skaidrs, ka ambulatoro pakalpojumu apjomu ir jāturpina palielināt, jo primārā un ambulatorā aprūpe ir veselības aprūpes prioritāte.

 

– Ja vien valsts palielinās naudu šiem pakalpojumiem.

 

Jā, jo uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ir rindas. Labā ziņa ir tā, ka šie pakalpojumi ir pieejami, taču es nevaru solīt, ka nākamgad rindas mazināsies. Skaidrs, ka naudas veselības aprūpei ir par maz, un man joprojām nav skaidrs, kāpēc mūsu valstī naudu veselības aprūpei dala pēc pārpalikuma principa. Turklāt tas notiek situācijā, kad veselības aprūpe kopā ar izglītību un valsts drošību ir atzītas par valsts prioritātēm! Tomēr es vēlreiz gribu uzsvērt: mūsu slimnīcā sniegtās palīdzības apjoms nākamgad nesamazināsies.

 

– Jūs esat teicis: lai normāli varētu plānot darbu uz priekšu, būtu svarīgi zināt slimnīcas budžetu vismaz trim turpmākajiem gadiem.

 

Par to es ilūzijas patlaban neloloju, bet šāda vēlēšanās man ir palikusi! Tas tiešām ļautu normāli plānot darbu.



Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Kurzemes veselības avīze”

linija4

linija2

Foto galerijas

22/12/2016

Ziemassvētku svētrīts ar mācītāju Mārtiņu Balodi

14/06/2016

Ugunsdzēsēju mācības slimnīcā

linija3

Video galerijas

23/02/2016

Slimnīcā atgriežas apsardze

Slimnīcā atgriežas apsardze

02/02/2016

Slimnīca strādā bez līguma un naudas; ģimenes ārsti briest protesta akcijām

Slimnīca strādā bez līguma un naudas; ģimenes ārsti briest protesta akcijām