!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Aprīli:

29. marts – uz izmeklējumiem;

31. marts – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.05.2017. no 14:00 līdz 19.00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Atmiņu mozaīka gadu ritumā (Ausmas Blikertes raksts)

P5190161

Baltā veselības pils

 

Liepājas pilsētas Centrālā slimnīca atrodas Liepājā, Slimnīcas ielā 25, pilsētas ziemeļaustrumu daļā, priežu sila ielokā.
 
Izsenis atzītā pilsētas gleznainā vieta Zaļā birzs, labvēlīgie dabas apstākļi - priežu mežs, valdošo vēju virziens -, iespēja nākotnē izveidot slimnīcas tuvumā atpūtas zonu un dzīvojamo rajonu darbiniekiem tika uzskatīti par piemērotiem apstākļiem jaunceļamās slimnīcas teritorijai.
 
Šodien, uz 20 aizvadīto gadu sliekšņa esot, redzam - mūsu slimnīca slejas augstu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, tā nemitīgi mainās un veidojas par augsti profesionālu medicīnas iestādi ne tikai Liepājā, bet arī visā Kurzemes reģionā. Tā joprojām ir augstākā celtne Liepājā. Gaišie, ģeometriski visai vienkāršās formās veidotie, taču mūsu pilsētai neierasti apjomīgie korpusi kļuvuši par Zaļās birzs ainavas neatņemamu sastāvdaļu. No tālienes, īpaši saules apspīdēta, mūsu gaišā, monumentālā veselības pils šķiet līdzīga baltam gulbim zilās debess un zaļā meža jūrā. Bet naktī, kad pilsēta guļ, daudzos slimnīcas logos gaisma neizdziest. Tā ir kā cerību bāka katram, kam nepieciešama medicīniskā palīdzība.
 
Jau 60.gadu sākumā pēc Liepājas attīstības ģenerālplāna pilsētā tika prognozēts ievērojams iedzīvotāju skaita pieaugums. Tas izraisīja nepieciešamību paplašināt medicīnas iestāžu tīklu. Taču pilsētas Centrālās slimnīcas jauno ēku celtniecību uzsāka 1977.gadā.
 
Pirms diviem gadsimtiem
 
Celtniecības laikā pilsētas un rajona iedzīvotājiem medicīnisko palīdzību un aprūpi turpināja sniegt Liepājas ievērojamākā un vecākā slimnīca, kuras pirmsākumi meklējami 1830.gadā, kad Kungu ielā tukšā, neizmantotā koka kazarmā izveidoja dziednīcu. Toreiz tās pamatdarbība galvenokārt bija patversmes un žēlsirdības misija. Kopš 1886.gada jau kā stabili izveidojusies ārstniecības iestāde tā savu darbību turpināja jaunuzceltajā pilsētas slimnīcā Dārtas ielā 31, vēlāk iegūstot pilsētas Centrālās slimnīcas vārdu, ko nesa līdz jaunās Liepājas pilsētas Centrālās slimnīcas atklāšanai, bet pēc tam pārtopot par pilsētas 1.slimnīcu. No 2005.gada tai dots nosaukums - Piejūras slimnīca.
 
1886.gadā jūras krastā uzcēla slimnīcu kā pilnīgi jaunu baraku tipa ārstniecības kompleksu, kuru veidojot ievēroja tā laika medicīnas prasības un normas. Pilsētas arhitekts Pauls Maksis Berči prata iedziļināties, novērtēt projektējamā objekta būtību un svarīgumu, tādēļ paredzēja slimnīcā ierīkot speciālas ventilācijas lūkas un logus, kas apstiprināja ārsta Oskara Johansena ideju, ka slimnīcu jāceļ pie jūras svaigā un spirgtā gaisa dēļ. Zīmīgi, ka tā paša gada rudenī daļa ēku jau tika nodotas slimnieku rīcībā.
Gadu gaitā slimnīca bija daudz piedzīvojusi, pārdzīvojusi un arī cietusi smagus zaudējumus, ko izraisīja divi pasaules kari un divas okupācijas. Pēc Otrā Pasaules kara slimnīca vairākkārt pārbūvēta, paplašināta, labiekārtota ar mērķi palielināt gultu skaitu un nodrošināt Liepājas pilsētas un arī rajona iedzīvotājiem medicīnisko aprūpi.
 
Pilsēta atjaunojās, auga un attīstījās. Bijusī Centrālā slimnīca kļuva par šauru, novecoja, tās ekspluatācija ar katru dienu sadārdzinājās. Telpas un komunikācijas bija jāremontē bez mitas - līdzko vienā galā ko salaboja, otrā jau lūza. Slimnīcas tālāka paplašināšana praktiski nebija iespējama arī tāpēc, ka teritoriju ietver pludmales zona un blīva dzīvojamā apbūve.
 
Ar pieredzes bagātām darba tradīcijām
 
Slimnīcu vēl šodien atceras gandrīz katrs liepājnieks. Par tur pavadīto laiku veselības atgūšanai, saņemto palīdzību un cilvēkiem, kas to sniedza, runā ar cieņu un pateicību. Slimnīcas vēsturi nenoliedzami veidoja izcilu mediķu darba tradīcijas, prasme un vēlēšanās visu darīt slimnieku labā pēc vistīrākās sirdsapziņas un profesionālajām spējām, un daudzu medicīnas darbinieku radošais darbs, viņu saistība ar slimnīcu visu savu darba mūžu.
 
Ar dziļu cieņu un pateicību mēs pieminam visus, visus!
 
38 gadus viņu vidū bija leģendārais ārsts Fricis Nikolajs Zandbergs, kuru daudzi liepājnieki atceras vēl šodien. Talants un praktiskās darba spējas, saglabātas līdz mūža galam, izvirzīja viņu par vienu no Latvijas izcilākajiem ķirurgiem. Katrs pacients, kam bijusi nepieciešamība saņemt palīdzību no ievērojamā ārsta, vai katrs darbinieks, kam bijusi laime strādāt viņam līdzās, zina, ka popularitāti tautā nevar iegūt tikai ar operāciju tehniku. Jābūt dziļi cilvēciskām īpašībām, kuras izpaudās attiecībās ar slimniekiem, kolēģiem, vidējo un jaunāko personālu, ar katru cilvēku.
 
Ārstu darbs toreiz bija ļoti sarežģīts. Bez objektīvām klīniskās izmeklēšanas metodēm, galvenā loma bija tikai rentgenoloģiskai izmeklēšanai, taču tā ne vienmēr varēja līdzēt. Vēl nebija ne endoskopijas metodes, ne ultrasonogrāfijas, ne datortomogrāfijas, utt. Tad lieti noderēja iepriekš gūtā pieredze, lielā prakse un darba gaitā izveidojusies intuīcija, kas bieži vien bija nekļūdīga.
 
Tā profesionālo prasmi, iemaņas un attieksmi pret pacientiem vecajā slimnīcā, kā to šodien vēl dēvē katrs liepājnieks, krāja visi - jaunie ārsti, māsas, Māsu skolas audzēknes, sanitāres un citi darbinieki, ar kuriem pacientiem tiešas saskares nav, bet bez kuru zināšanām un darba, piemēram, laboratorijā, aptiekā, virtuvē, saimniecības daļā u.c., pacients pie veselības netiktu.
 
Visi, kas tolaik strādāja vecajā slimnīcā un sava mūža vairāk vai mazāk darba gadu veltīja slimnieku aprūpei, zina, ka tur bija īpaša aura. Vēl ilgi pēc tam, kad daudzi jau bija pārcēlušies darbā jaunajā slimnīcā, vecās krēslainajos gaiteņos valdīja netverams gars, kuru grūti vārdos izteikt, bet kuru tur nepārprotami radīja un uzturēja medicīnas darbinieki ar augstu pienākuma un pašaizliedzības apziņu pret slimnieku, pret cilvēku.
 
Vecā slimnīca bija aizsākums Medicīnas māsu skolai, Liepājas Onkoloģijas slimnīcai, daudzām specializētajām nodaļām un kabinetiem, bez kuru darba šodienas medicīniskā aprūpe nav iedomājama. Piemēram, uzņemšanas, terapijas, ķirurģijas, operācijas, dzemdniecības un bērnu nodaļas, klīniski diagnostiskās laboratorijas, infekcijas, traumatoloģijas, ortopēdijas, oftalmoloģijas, neiroloģijas, neiroķirurģijas, intensīvās terapijas, uroloģijas, rentgenoloģijas, funkcionālās diagnostikas, fizikālās terapijas, asins sagatavošanas, sterilizācijas nodaļas, traumatoloģiskās palīdzības punkta, patoloģiskās anatomijas nodaļas, kā arī personāldaļas, grāmatvedības, saimniecības nodaļas, statistikas, arhīva u.c.
 
Rūpīgi veidotas un gadiem krātas lielas un dziļas darba tradīcijas tika pārmantotas no paaudzes paaudzē. Bagātīgo darba pieredzi, ko uzkrāja vecajā slimnīcā, darbinieki un medicīnas skolas absolventi saglabāja, lai to pilnveidotu un pielietotu darbā jaunajā slimnīcā, kurai nākotnē jādarbojas saskaņā ar modernās medicīniskās aprūpes prasībām. Šodien jaunā pilsētas Centrālā slimnīca ir galvenā praktisko iemaņu mācību bāze Liepājas medicīnas koledžas studentiem.
 
Mūsu pašu un visu Liepājas iedzīvotāju labā
 
Bija plānots, ka medicīnas darbinieku un daudzu liepājnieku sen lolotais sapnis - jaunuzceltā slimnīca savas durvis vērs 1983.gadā. Tā tomēr nenotika. Celtniecības gaita dažādu iemeslu dēļ aizkavējās, virzījās pa atsevišķiem posmiem, neiekļaujoties noteiktajos termiņos.
 
Visi atceramies, cik dažādi šo sapņa īstenošanu mēs gaidījām.
Pirms būvniecības sākuma sarežģījumus radīja liepājnieku satraukums par vairākām ar jaunceļamās slimnīcas atrašanās vietas saistītām problēmām - tas nozīmēja, ka sabiedrības attieksme pret savu pilsētu un slimnīcu nebija vienaldzīga. Šodien vairs nav nozīmes apspriest un strīdēties, ka celt slimnīcu tik tālu no pilsētas centra, bijusi kļūda, jo, laikam ritot, šī Liepājas daļa veiksmīgi iekļāvusies pilsētas apdzīvojamā teritorijā un ir viegli sasniedzama.
 
Jaunās slimnīcas celtniecības gaitā tolaik bija daudzi "specializācijas mīnusi" un iemeslu pesimismam bija ne mazums. Ar vērienīgo būvi bija jātiek galā ģenerālajam darbuzņēmējam - Teritoriālās vispārējās celtniecības trestam, kā arī Būvmehanizācijas pārvaldes darbiniekiem, Rūpnieciski tehniskās montāžas darbu tresta pārvaldei, celtniekiem, sanitārajiem tehniķiem, iekšējās apdares meistariem u.c. Jau no pirmajām dienām par jaunās slimnīcas būvdarbu gaitas pavadonēm bija daudzas kļūmes. No plānotā līdz paveiktajam noteiktajos termiņos bija milzīga distance. Kavēšanos radīja nepilnības darba organizācijā un lielais darba roku trūkums. Tik liela apjoma būvobjektā darbs vienmēr steidzināja darbu un darītāju aizvien bija par maz.
 
Liepājas pilsētas galvenais ārsts Gunārs Valters - jaunās slimnīcas celtniecības iniciators un tālākvirzītājs - neskaitāmas reizes mēroja ceļu uz Veselības aizsardzības ministriju Rīgā un Maskavā celtniecības projekta apstiprināšanai. Celtniecības pārvaldes apspriedēs jaunās, topošās slimnīcas pirmajam galvenajam ārstam Oļegam Timofējevam arī bija jārisina darbaspēka trūkuma problēma. Tika nolemts piesaistīt viesstrādniekus, uzaicinot celtniecības brigādes no citām Latvijas pilsētām un kaimiņu republikas - palīgā nāca brigādes no Lietuvas. Bet kāda apmetēju un krāsotāju brigāde tika sagaidīta pat no Moldāvijas un Gruzijas.
 
Kaut arī būvniecība kavējās, 22.Celtniecības pārvaldes strādnieki, ar iecirkņa vadītāju Tālivaldi Vēsmiņu priekšgalā, bija noskaņoti optimistiski, īpaši, kad pasūtītāja funkcijas pārņēma Veselības aizsardzības ministrija. To pārstāvēja slimnīcas kompleksa "Gaiļezers" celtniecības direkcija, kurai jau bija pieredze līdzīgu objektu celtniecībā. Būvobjektā sāka valdīt dzīvāka rosība, arī pilsētas rūpniecības uzņēmumiem bija dots uzdevums palīdzēt ar darbaspēku. Vēlāk, kad pēc apmetēju padarītā bija jāveic vēl daudz dažādu iekšējās apdares darbu, tajos iesaistīja komjauniešu brigādes no vairākām mācību iestādēm. Palīdzību sniedza 2.vidusskola. 31.profesionāli tehniskā vidusskola, Medicīnas skola, Pedagoģiskais institūts u.c. Tad nevienam vairs nebija šaubu par to, ka pilsētas jaunās slimnīcas pirmo korpusu nodos paredzētajā laikā. Kompleksā ietilpa garāža, saimniecības korpuss, Dezinfekcijas nodaļa, Patoloģiskās anatomijas nodaļa, ēdināšanas bloks u.c. Vienlaicīgi tika darīts viss iespējamais, lai nodotu ekspluatācijā arī otro korpusu. Un rezultāts bija labs, jo objektam jau bija piesaistīti un strādāja vairāk nekā 600 cilvēku, nodrošinot precīzu celtniecības ritmu. Viss bija pakļauts kopējam mērķim - slimnīcas būvniecību ātrāk tuvināt noslēgumam un pabeigt iecerēto.
 
Liepājas modernā dziednīca jau bija Jurģu priekšvakarā, bet darāmā bija vēl bezgala daudz. Jaunceltnē, kas vēl turpināja augt, darbu jau sāka jaunizveidotā Kardioloģijas nodaļa. Bet no vecās slimnīcas uz jauno pirmā pārcēlās LOR nodaļa. Jurģi bija jūtami ik uz soļa - plānotajās nodaļās un kabinetos. Vēl nepabeigtajā slimnīcā bieži ieradās ārsti, vecākās māsas, kas interesējās, kā labāk iekārtoties, ātrāk iedzīvoties jaunajā mājvietā. Traumatoloģijas nodaļas vadītājs Teodors Eniņš pats zīmēja telpu plānojumu, lai nodaļā būtu ērti pacientiem un personālam, lai nodrošinātu raitu darba ritmu. Celtniecība vēl nebija galā, un Jurģi turpinājās arī vēl pēc tam, kad 1986.gada februārī notika jaunceltnes svinīgā atklāšana. Tomēr datums, kurā valsts un pašvaldības daudzas atbildīgās amatpersonas ar parakstiem apstiprināja pēdējo un galīgo aktu par visa Centrālās slimnīcas kompleksa nodošanu ekspluatācijā, bija 1986.gada 30.septembris.
 
20 jubilejas svecītes un ticība nākotnei
 
20 gadi ir aizskrējuši milzu ātrumā. Tomēr tas ir ievērojams laika posms, lai jubilejas reizē atskatītos un izvērtētu paveikto, sasniegto, lai droši un pārliecinoši raudzītos nākotnē. Kā atceras daudzi, kam bijis gods un pienākums pēc vecās slimnīcas darbu turpināt jaunajā, darba apstākļi un iespējas sniegt pacientiem medicīnisko aprūpi nav salīdzināmas, jo tagad to var veikt daudz augstākā līmenī.
Šajā laikā Liepājas Centrālā slimnīca ir izveidojusies par modernu ārstniecības iestādi, un tās attīstība turpinās. Liels prieks ir par to, ka šajos grūtajos laikos slimnīca pastāv, tā ir kļuvusi par daudzprofilu ārstniecības kompleksu, apgādātu ar modernām diagnostikas un ārstnieciskām iekārtām. Tas ļauj uzlabot medicīniskās palīdzības kvalitāti.
 
Pēdējo gadu laikā ir notikušas vairākas lielas, mērķtiecīgas pārmaiņas, to mērķis darīt slimnīcu pieejamāku ikvienam iedzīvotājam. Atbilstoši mūsdienu prasībām ir reorganizēta Dzemdību nodaļa, ar Šveices kolēģu palīdzību izveidots Perinatālās aprūpes centrs un ieviests jauns moderns medicīniskais aprīkojums grūtnieču un jaundzimušo aprūpei, pārveidotas Funkcionālās diagnostikas, Uzņemšanas, Intensīvās terapijas nodaļas. Līdz ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārcelšanu uz Centrālo slimnīcu ir izveidota nodaļa, kas risina problēmas saistītas ar slimnieku steidzamu hospitalizēšanu. Modernizēta arī Laboratorija, ieviešot jaunas diagnostikas iekārtas, atklāts Telemedicīnas centrs, kas dod iespēju sazināties ar kolēģiem Rīgā un Zviedrijā, Upsalas universitātes klīnikā. Augsti novērtēts darbs Asins sagatavošanas nodaļā, par piešķirto finansējumu iegādāta jauna aparatūra donoru asins kvalitatīvai ņemšanai, sadalīšanai komponentos un uzglabāšanai.
 
Par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem Centrālajā slimnīcā iegādāta jauna aparatūra, diagnostikai un ārstēšanai. Energoresursu ekonomijas nolūkā par valsts budžeta līdzekļiem slimnīcai nomainīti gandrīz tūkstotis logu. Ik gadu ar Liepājas pilsētas domes atbalstu, investējot pašvaldības budžeta līdzekļus, slimnīcā tiek veikti nepieciešamie remontdarbi, labiekārtotas nodaļas un kabineti.
 
Liepājas pilsētas Centrālā slimnīca ir lielākais stacionārs Kurzemē ar plašu ārstnieciskā un diagnostiskā darba diapazonu. Slimnīca sniedz daudzprofilu neatliekamo un plānveida medicīnisko palīdzību Kurzemes reģiona iedzīvotājiem. Kā pilsētas pašvaldības iestāde slimnīca ir otrs lielākais darba devējs pilsētā pēc uzņēmuma "Liepājas metalurgs".
 
Nozīmīga loma slimnīcas attīstībā ir tās galvenajam ārstam ķirurgam - traumatologam Egilam Freidenfeldam, kurš ārstniecības iestādi vada kopš 1991.gada. Viņš apņēmīgi cīnoties par slimnīcas izdzīvošanu un pastāvēšanu, sekmējis tās augšupeju. Viņa centieni un darbs rod piepildījumu - slimnīcā ienāk jaunākie mūsdienu medicīnas sasniegumi. Īstenojot iecerētās pārmaiņas arī turpmāk slimnīca attīstīsies un varēs sniegt arvien kvalitatīvāku medicīnisko aprūpi.
 
Lai katrs no mums, slimnīcas 800 darbiniekiem, kas šodien esam saistīti ar balto ēku, pašaizliedzīgās pūlēs pieliekam roku mums atvēlētajā laikā un vietā savas profesionālās darbības jomā, slimnīcas pastāvēšanai un tālākai izaugsmei!
 
Gaišu nākotni slimnīcai vēlot, ar šodienas redzējumu vēstures materiālos ieskatījās medicīnas māsa Ausma Blikerte