!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Janvāri:

20. decembris – uz izmeklējumiem;

22. decembris – uz speciālistu konsultācijām;

BĒRNIEM LĪDZ 18 G.V. PIERAKSTS PIE ZOBĀRSTA
21.02.2018. no 08:00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Gūžas locītavas endoprotezēšana

Multithumb found errors on this page:

There was a problem loading image /home/lrs_web/htdocs/../images/publ/002.jpg

Uldis Ārgalis - SIA "Liepājas reģionālā slimnīca" ķirurgs

Vilnis Vigulis - SIA "Liepājas reģionālā slimnīca" ķirurgs


 

001 

Cilvēkiem sāpīga osteoartrīta izmainīta gūžas locītava traucē dzīvot pilnvērtīgu, aktīvu dzīvi. Lai ārstētu gūžas locītavu osteoartrītu izmanto endoprotezēšanu. Pēdējo gadu laikā gūžas locītavu endoprotezēšana ir strauji attīstījusies, ievērojami uzlabojoties tās kvalitātei. Pēdējo gadu laikā gūžas locītavu endoprotezēšanas operācijas izdara arvien biežāk, jo pasaulē pieaug gados vecāko cilvēku īpatsvars.

 

Šis raksts palīdzēs saprast:

  • ko ķirurgs vēlas sasniegt ar šo operāciju,
  • kas notiek operācijas laikā,
  • ko sagaidīt pēc operācijas.

Anatomija

 

003 

 

Kā darbojas vesela gūžas locītava?

 

Gūžas locītava ir lodveida locītava, kuru veido divas daļas - locītavas bļodiņa iegurņa kaulos un ciskas kaula galviņa, kas ieguļas bļodiņā. Blīva muskuļu kārta sedz locītavu gan no priekšpuses, gan mugurpuses. Ciskas kaula galviņa un locītavas bļodiņa ir klāta ar locītavas skrimsli. Tas ir apmēram 5mm biezs, izturīgs, gluds materiāls, kas ļauj locītavas virsmām slīdēt vienai pret otru.

 

Operācijas būtība

Ko vēlas panākt ķirurgs?

 

Galvenais iemesls slimās gūžas locītavu nomaiņai ir pārtraukt nodilušo kaulu virsmu beršanos vienai pret otru. Šī beršanās cilvēkam izraisa sāpes. Nomainot sāpīgo, slimības izmainīto locītavu pret jaunu - mākslīgo - locītavu virsma atkal ir gluda un var kustēties neizraisot sāpes. Operācijas mērķis ir nodrošināt pacientam dzīvi bez sāpēm un atjaunot kustību brīvību.

 

Sagatavošanās

 

Lai izdarītu gūžas locītavas endoprotezēšanas operāciju, pacientam vajadzētu apspriesties ar operējošo ķirurgu, lai uzzinātu pēc iespējas vairāk par paredzamo operāciju. Kad lēmums pieņemts, jāveic vairāki pirmsoperācijas pasākumi. Pirmkārt, pacientam jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai veiktu veselības pārbaudi un pārliecinātos, ka ir pietiekami labā fiziskā formā, lai viņam varētu izdarīt operāciju. Īpaša uzmanība jāpievērš hroniskām infekcijām, kā arī sirds un asinsrites sistēmai. Vēlams apmeklēt stomatologu un sanēt mutes dobumu. Operācijas laikā, iespējams, būs nepieciešams izdarīt asins pārliešanu, tādēļ pacientam ieteicams nodot asinis 3 - 5 nedēļas pirms operācijas. Iespējams, ka arī pacienta radinieki vai draugi labprāt nodotu asinis, kuras varētu izmantot šīs operācijas laikā (asins grupai un Rh faktoram nav nozīmes).

 

Operācija

 

Vispirms aplūkosim pašu mākslīgo gūžas locītavu.

 Gūžas locītava 

Ir divi galvenie endoprotēžu veidi:

  • 1. cementējama,
  • 2. bezcementa.

Cementējamā endoprotēze tiek iestiprināta kaulā ar kaula cementa palīdzību. Bezcementa protēzes virsma klāta ar speciālu nelīdzenu pārklājumu, kurā var ieaugt kaulaudi, tādējādi fiksējot endoprotēzi kaulā. Abi endoprotezēšanas veidi tiek plaši izmantoti. Dažkārt mēdz lietot kombinēto endoprotēzi, piemēram, daļu endoprotēzes iecementējot, bet bļodiņu implantējot bez cementa.

Lēmumu kādu endoprotēzi implantēt pieņem ķirurgs ņemot vērā pacienta vecumu, dzīves stilu un personīgās iemaņas. Katra protēze sastāv no divām galvenām daļām - acetabulārā komponenta, jeb bļodiņas, kas aizvieto locītavas bļodiņu. Acetabulārais komponents izgatavots no plastmasas - polietilēna, kas ir ļoti izturīgs un gluds materiāls

Femorālais komponents sastāv no kājiņas ar locītavas galviņu, kas aizstāj ciskas kaula galviņu. Femorālais komponents ir izgatavots no metāla. Dažreiz pašu galviņu izgatavo no īpašas keramikas, kas izceļas ar īpašu izturību.

 

Kas notiek operācijas laikā?

 

Ķirurgs izdara griezienu gūžas locītavas rajonā, lai varētu piekļūt locītavai. Ir vairāki operācijas griezienu veidi, no kuriem ķirurgs izvēlas piemērotāko, balstoties uz savu pieredzi. Piekļūstot gūžas locītavai, vispirms izmežģa ciskas kaula galviņu no locītavas bļodiņas. Tad, izmantojot speciālu zāģi, nozāģē ciskas kaula galviņu kopā ar kakliņu. Pēc tam ķirurgs pievēršas locītavas bļodiņai un, izmantojot speciālu sfērisku frēzi, pakāpeniski palielina bļodiņas izmēru līdz to pilnībā atbrīvo no slimā skrimšļa atliekām. Tad piemēro atbilstoša izmēra acetabulāro komponentu un fiksē ar cementa palīdzību vai, izmantojot bezcementa metodi, to ieskrūvē vai iepresē iegurņa kaula bedrītē. Pēc šīs manipulācijas ķirurgs atkal pievēršas ciskas kaulam; ar speciālu vīļu palīdzību formējot ciskas kaula kanālu, lai tas atbilstu endoprotēzes kājiņas formai.

Arī femorālais komponents var tikt fiksēts ar cementu vai bez tā. Bezcementa fiksācijas gadījumā ciskas kaula kanāls ir nedaudz mazāks par kājiņas izmēru, tādēļ tā jāiedzen ar spēku līdzīgi naglai. Gadījumā ar cementējamu kājiņu ciskas kaula kanāls ir nedaudz lielāks par implantu. Spraugu starp kaulu un metāla kājiņu aizpilda kaula cements. Tad uz kājiņas uzliek galviņu un ievieto acetabulārā komponenta bedrītē, aizšuj operācijas brūci, sašujot visus audu slāņus. Operācijas brūcē atstāj drenāžas caurulīti, pa kuru brīvi izdalās asinis. Drenāžas caurulīti izņem 48 stundas pēc operācijas. Brūci pārsien uzlīmējot pārsēju.

 

Komplikācijas

 

Kā jebkurā lielā ķirurģiskā operācijā, arī šajā var atgadīties komlplikācijas. Šajā rakstā netiks uzskaitītas visas iespējamās komplikācijas, taču izskaidrosim dažas biežāk sastopamās:

  • 1. anestēzijas komplikācijas,
  • 2. tromboflebīts,
  • 3. infekcijas,
  • 4. izmežģīšanās pēc operācijas,
  • 5. endoprotēzes izkustēšanās.

1. Anestēzijas komplikācijas

 

Lai veiktu ķirurģisko operāciju, vairums gadījumos ir nepieciešama anestēzija. Anastēzijas problēmas ir vērojamas reti. Tās var būt reakcijas uz medikamnetiem, kā arī citas medicīniskas komplikācijas. Tāpēc ķirurgam nepieciešams izrunāt visus iespējamos riska faktorus ar anesteziologu pirms operācijas.

 

2. Tromboflebīts (asins trombi)

 

Tromboflebīts, jeb dziļo vēnu tromboze var notikt pēc jebkuras operācijas, taču biežāk tā notiek pēc gūžas, ceļa locītavu un iegurņa operācijām. Asins plūsma kājas lielajās vēnās palēlinās, asinis sarec un izveidojas asins trombs. Kāja pietūkst, kļūst sāpīga un karsta. Asins trombs var atrauties no vēnas sieniņām un ar asins straumi nokļūt plaušu asinsvados, tādējādi pārtraucot asins apgādi plaušām un to funkciju. To sauc par plaušu emboliju. Vairums ķirurgu veic nopietnus tromboflebīta profilakses pasākumus. Ir daudz paņēmienu kā samazināt dziļo vēnu trombozes risku. Viens no visefektīvākajiem ir panākt, ka pacients pēc oparācijas iespējami ātri uzsāk aktīvas kustības. Taču ir arī citi, biežāk pielietojamie profilakses pasākumi, kā, piemēram:

  • speciālās kompresijas zeķes,
  • medikamenti, kas kavē asins trombu izveidošanos asinsvados.

3. Infekcija


Infekcija var būt ļoti nopietna endoprotezēšanas operāciju komplikācija. Iespējas iegūt endoprotēzes infekciju ir apmēram 1% gadījumu no visām endoprotezēšanas operācijām. Infekcija var izpausties agrīni, vēl pirms izrakstīšanās no stacionāra. Taču dažkārt tā izpaužas vēlāk - pēc vairākiem mēnešiem vai pat gadiem pēc veiktās operācijas. Infekcija var nokļūt endoprotezētajā locītavā no citiem inficētiem organisma audiem. Pacientam ar endoprotezētām locītavām ir ieteicams lietot antibiotikas veicot stomatoloģiskas manipulācijas un ķirurģiskas operācijas - žults pūslim, resnai zarnai, lai samazinātu iespēju inficēt endoprotēzi.

 

4. Izmežģījums

 

Līdzīgi normālai gūžas locītavai arī gūžas endoprotēze var izmežģīties - femorālā komponenta galviņa var izkrist no bļodiņas. Vislielākais izmežģīšanās risks ir tūlīt pēc operācijas, kad audi vēl nav sadzijuši ap gūžas locītavas endoprotēzi. Taču risks saglabājas visu laiku. Tādēļ fizioterapeits izskaidros no kādām kustībām izvairīties, kuras kustības gūžas locītavai ir īpaši bīstamas, kas var izraisīt endoprotēzes izmežģīšanos. Ja endoprotēze ir izmežģījusies vairāk kā vienu reizi, iespējams, būs nepieciešama atkārtota operācija - endoprotēzes revīzija.

 

5. Izkustēšanās

 

Galvenais iemesls kāpēc mākslīgās locītavas pārstāj kalpot, ir to komponentu izkustēšanās no kaula, kur tas fiksēts. Ir sasniegti ievērojami panākumi, kas paildzina endoprotēzes kalpošanas laiku. Taču aptuveni pēc 15 gadiem, visticamāk, tā izkustēsies un būs nepieciešama endoprotēzes nomaiņa.  Dažos gadījumos endoprotēzes izkustas jau agrāk. Izkustējusies gūžu locītavas endoprotēze izraisa sāpes. Tādēļ jāveic atkārtota operācija - endoprotēzes nomaiņa, jeb revīzijas endoprotezēšana.

 

Pēc operācijas

Kas notiek pēc operācijas?

 

Pirmās stundas pēc operācijas līdz anestēzijas beigām pacients pavada pēcoperācijas palātā māsas - anestēzistes uzraudzībā. Operētā kāja tiek novietota uz spilvena. Tiklīdz ir iespējams, pacientam jāuzsāk pēdu locītavu vingrinājumi, lai paātrinātu asins plūsmu kāju vēnās un kavētu asins trombu veidošanos. Pacients pēc vajadzības saņem arī pretsāpju medikamentus. Savukārt operācijas dienas vakarā vai nākošajā rītā pacientu pārved uz nodaļu un ievieto palātā. Jau no pirmās pēcoperācijas dienas ar pacientu nodarbojas fizioterapeits, kas to apmāca izpildīt nepieciešamos vingrinājumus un vērš uzmanību uz tām kustībām un ķermeņa stāvokļiem, kas veicina endoprotēzes izmežģīšanos. Tāpat pacients saņem arī speciālu brošūru, kurā šie vingrinājumi ir aprakstīti. Atveseļošanās periodā operācijas brūces pārsējs tiks nomainīts aptuveni vienu reizi dienā, bet ādas šuves tiks noņemtas aptuveni 14 dienā pēc operācijas. Tad arī parasti pacients tiek izrakstīts no slimnīcas. Ir svarīgi, lai pacients turpinātu izpildīt iemācītos vingrinājumus arī mājās, kā arī izvairītos no kustībām, kuras nav ieteicis fizioterapeits. Parasti pēc operācijas pacienti pārvietojas ar kruķiem, taču cik ilgi tos nepieciešams lietot, noteiks ārstējošais ārsts, kurš arī nozīmēs nākošo vizīti pie ārsta, lai pārbaudītu veselības stāvokli. Tomēr pacientam nekavējoties jāsazinās ar savu ārstu gadījumā, ja:

  • parādās izdalījumi no operācijas rētas,
  • ap gūžu ir novērojams pietūkums un ādas apsārtums,
  • pastiprinās sāpes,
  • ķermeņa temperatūra paceļas virs 38,5 - 39,0 ºC.

Tomēr neskatoties uz šīm iespējamajām komplikācijām gūžu endoskopiskās operācijas ir vienas no efektīvākajām operācijām, kas uzlabo pacienta dzīves kvalitāti.