Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums ērtāku un drošāku lietošanas pieredzi. Turpinot pārlūka sesiju vai nospiežot pogu "Piekrītu", jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes.

Jūs varat atcelt savu piekrišanu jebkurā laikā, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Iepazīstieties ar sīkdatņu izmantošanas politiku mūsu Privātuma politikā

Piekrītu
!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Valters Stirna: „No stresa nevar izvairīties.”

Kardiologs Valters Stirna priecājas, ka savulaik, domājot par nākamo profesiju, izvēlējās medicīnu, nevis sportu.
Kardiologs Valters Stirna priecājas, ka savulaik, domājot par nākamo profesiju, izvēlējās medicīnu, nevis sportu.

Pirms aptuveni diviem gadiem jaunais kardiologs Valters Stirna, dzimis un audzis rīdzinieks ar stiprām ģimenes saitēm, pieņēma izaicinājumu pārcelties uz Liepāju, lai savu profesionālo karjeru veidotu Liepājas Reģionālajā slimnīcā, kur bija invazīvās kardioloģijas iespējas, un savu izvēli nenožēlo.

 

Savulaik Valters bija nopietnas izvēles priekša: par galveno savā dzīvē izvēlēties medicīnu vai sportu? Medicīna uzvarēja.

 

– Rīdzinieki nemaz tik labprāt neiet prom no Rīgas. Kas jūs atvilināja uz Liepāju?

 

Iemesls tam bija šī te vieta, kur mēs pašlaik sēžam un runājam (rekonstruētās Liepājas Reģionālās slimnīcas Sirds un asinsvadu kateterizācijas laboratorija – aut.). Es biju izmācījies par kardiologu, un invazīvās kardioloģijas iespējas, kas dod iespējas ātri un mūsdienīgi glābt cilvēka dzīvību miokarda infarkta un stenokardijas gadījumos, veicot mazinvazīvu procedūru vai operāciju, kad caur nelielu griezienu (pat dūrienu) rokas asinsvadā iespējams nokļūt līdz nosprostotajiem sirds asinsvadiem, ievadīt tajos stentus un atjaunot normālu asins plūsmu, bija un joprojām ir tikai Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. Man uzreiz bija skaidrs: ja gribu dzīvot un strādāt Latvijā, un es to gribēju, jāsaprot, ka Rīgā vieta man kā jaunajam speciālistam neatradīsies. Uz Daugavpili braukt negribēju, bet Liepāja bija pieņemama. Es ar pilnu atbildību šobrīd varu teikt, ka Liepājas slimnīca ir ļoti augstā līmenī – atsevišķās jomās pat labāka nekā Stradiņa slimnīca Rīgā. Tāpēc arī esmu šeit! Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis mani uz to mērķtiecīgi vadīja, un man tas bija jauns izaicinājums.

 

– No Rīgas aizgājāt viegli?

 

Kā to ņem! Rīgā gribēju palikt tāpēc, ka tur palika mana ģimene un draugi. Man ir diezgan liela ģimene, mēs visi dzīvojam pavisam tuvu: mani vecāki, māsa, krustmāte ar ģimeni, brālēni un citi. Mēs esam draudzīga ģimene un skaidrs, ka man viņi visi ir ļoti svarīgi. No otras puses skatoties, Liepāja ir tikai 200 kilometru attālumā no Rīgas, tāpēc brīvdienās varu aizbraukt pie viņiem, un vasarās viņi brauc pie manis. Bet ar draugiem mani vieno sports un kopīgas nodarbes, tāpēc ziemās lielāko daļu brīvdienu tomēr dodos uz Rīgu, savukārt vasarā draugi brauc pie manis.

 

– Kāds bija pirmais iespaids par Liepāju?

 

Pirmais iespaids bija par Liepājas reģionālo slimnīcu – moderni un mūsdienīgi izremontēta, ar ļoti plašām profesionālām iespējām, moderni aprīkotiem kabinetiem, mūsdienīgām iekārtām un materiāliem, kas jaunam ārstam ir ļoti, ļoti svarīgi! Ar Liepāju pašu bija sarežģītāk. Lai gan iepriekš pilsētā biju viesojies pirms aptuveni desmit gadiem, kad ar draugiem braucām uz pludmales festivālu, pārceļoties uz jauno vietu oktobrī, nekāds priecīgais iespaids man neradās, un tam noteikti piekritīs arī ikviens liepājnieks. Bija slapjš, auksts un pelēks laiks. Tomēr, kad sāku iepazīt pilsētu, atcerējos vietas un ielas, kur iepriekšējās reizes staigājām, un pamazām pieradu pie pilsētas. Kad pienāca vasara, tur vairs nevarēja būt divu domu – man šī pilsēta patīk! Vasarā Liepāja ar savu jūras tuvumu un daudz ko citu nevar nepatikt!

 

– Kā ir nokārtojušies sadzīves apstākļi?

 

Ļoti, ļoti labi! Tas ir noticis, pateicoties slimnīcas sadarbībai ar Liepājas pašvaldību, kura konkrētas programmas ietvaros nodrošina jaunos speciālistus ar dzīvesvietu. Es dzīvoju jaunā projekta mājā, no kuras jūra ir trīs minūšu gājienā. Ideāli! Par to priecājas arī mani radinieki un draugi, kad atbrauc ciemos.

 

– Ir kāds īpašs iemesls, kāpēc izvēlējāties medicīnu? Savulaik aktuāls bija jautājums par profesionālo sportu – spēlēt tenisu profesionālā līmenī.

 

Kā uzskata citi cilvēki, viens no iemesliem ir mani vecāki – viņi abi ir ārsti. Mana mamma Astrīda Stirna ir valsts galvenā narkoloģe, bet tēvs Dans Stirna – gastroenterologs, endoskopists. Taču es uzskatu, ka medicīna bija manis paša neatkarīga izvēle, turklāt mamma nepavisam negribēja, lai es kļūstu par ārstu. Tāpēc jau pamatskolas beigās viņa mani aizveda uz profesionālās karjeras izvēles centru, kur pēc visiem testiem izkristalizējās, ka man piemērotas būtu trīs profesionālās jomas: sports, medicīna un būvniecība. Tagad es pat mazliet brīnos, ka man toreiz pietika prāta neizvēlēties profesionālo tenisu, un saprotu, cik tā bija pareiza izvēle, jo, pirmkārt, izrauties šajā sporta veidā pasaulē ir ļoti grūti un, otrkārt, tas ir ļoti, ļoti dārgs sporta veids. Tā es paliku pie medicīnas, jo man ļoti labi padevās matemātika, fizika un ķīmija.

 

– Ar kādu domu pievērsāties kardioloģijai?

 

Viss sākās ar to, ka man ļoti patika elektrokardiogrammas. Es biju sajūsmā, ka ar tik vienkāršu izmeklējumu ir iespējams saņemt tik daudz informācijas par cilvēka sirds veselību.

 

– Taču tas, ko jūs darāt invazīvajā kardioloģijā, ir krietni tālu no sākotnējā – vienkāršās kardiogrammas.

 

Man ir patiešām liels prieks, cik tālu ir attīstījusies kardioloģija, kad ar šķietami pavisam maztraumatisku procedūru, ko nodrošina mūsdienu modernās tehnoloģijas, mēs ātri varam glābt cilvēka dzīvību. Tomēr viss joprojām sāka ar pavisam vienkāršiem izmeklējumiem un to pašu kardiogrammu – tur nekas nav mainījies, un tikai pēc tam seko jau modernāki izmeklējumi un procedūras.

 

– Jūs mēdzat audzināt savus pacientus?

 

Protams, tāds ir mans darbs, bet es nekad nedodu padomu: izvairieties no stresa! To pateikt ir ļoti vienkārši, bet mēs katrs zinām, ka tā īsti mūsdienu straujajā dzīves ritmā tas nav iespējams. Arī es pats to nevaru. It kā darba ritmā to nejūt, bet, pārejot mājās, tomēr jūtu, ka dienas laikā ir diezgan daudz izdarīts, ir nogurums un stresiņš ir.

 

– Tāds stresains kardiologs nav neko drošs. Kādas ir jūsu receptes, kā stresu mazināt?


Man tas noteikti ir sports! Tas lieliski mazina un nomāc stresu. Jau kopš bērnības es intensīvi spēlēju tenisu, un mūsu ģimenes un arī draugu aizraušanās ir kalnu slēpošana – katru gadu ziemā braucam uz Alpiem slēpot. Vēl es spēlēju basketbolu. Liepājas slimnīca saviem mediķiem īrē zāli, un mēs ar kolēģiem ejam un spēlējam. Tāpat es to daru ar kolēģiem no Rīgas. Ziemā mana aizraušanās jau daudzus gadus ir skijorings – Rīgā piedalos arī čempionātos. Ja runājam par tenisu, tad man ir ļoti žēl, ka ziemā Liepājā ar to nevaru nodarboties, jo nav slēgto kortu. Tāpēc ziemā es tenisu spēlēju Rīgā, kur esmu Latvijas Ārstu tenisa savienības biedrs un esmu reģistrējies arī Latvijas Tenisa savienībā pie profesionāļiem, spēlēju klubu čempionātos. Hokeju varu spēlēt gan Liepājā, gan Rīgā. Liepājā spēlēju amatieru komandā Kolumbs, bet Rīgā vairākos amatieru klubos periodiski kā viesspēlētājs.

 

– Ļoti daudz jauno ārstu jau tūlīt pēc augstskolas beigšanas izvēlas savu karjeru veidot kādā citā Eiropas valstī, kur samaksa par darbu ir daudz reižu lielāka. Jums arī kādreiz ir bijusi tāda doma?

 

Tā nopietni nē! Es nezinu, vai to var saukt par patriotismu vai kādā citā vārdā, varbūt vienkārši tāpēc, ka man patīk Latvijā, bet man šķiet, ka es ilgi nespētu dzīvot citā valstī. Jā, man nebūtu nekas pretī aizbraukt, lai stažētos, mācītos un iegūtu jaunu pieredzi, bet palikt gan diezin vai gribētu. Man ir paziņas, kas ir aizbraukuši, dzīvo un strādā citās valstīs, tomēr saka: labprāt gribētu atgriezties Latvijā! Es zinu arī tādus, kas ir atgriezušies, sakot, ka pietrūkst māju un latviešu valodas.

 

– Ko tagad mamma saka par jūsu izvēli?

 

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc viņa mani centās atrunāt no medicīnas, bija atalgojums. Taču medicīna kopš tiem laikiem ir ļoti strauji attīstījusies, kardioloģija vispār Latvijā ir ļoti augstā līmenī, es pat teiktu – ejam kopā ar pasaules jaunumiem, profesors Ērglis brauc lasīt lekcijas visā pasaulē un atved arī mums jaunākās zināšanas, jaunākās metodes un materiālus, tāpēc mamma ir pieņēmusi faktu, ka esmu medicīnā un gaida, kad nedēļas nogalēs aizbraukšu ciemos.

 

– Ilgtermiņā jūs sevi redzat Liepājā?

 

Uz šo jautājumu gan man ir grūti atbildēt. Tuvākajos gados noteikti, bet neviens nevar paredzēt, kā mana dzīve veidosies, piemēram, pēc desmit gadiem. Kaut vai tajā ziņā, ka gribēšu arī ģimeni un bērnus. Kur tā būs – to es pagaidām nevaru pateikt. Tāpat neviens nevar pateikt, kas notiks ar medicīnas attīstību Latvijā un reģionos kopumā. Es gan domāju, ka mūsdienās jebkuram speciālistam ir grūti atbildēt, kādu viņš redz savu tālāko nākotni.

 

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Kurzemes veselības avīze”

linija4

linija2

Foto galerijas

23/01/2012

Pirmo aknu metastāžu ķīmijembolizāciju veic L.Kulmane, A. Veiss

 

linija3

Video galerijas

25/01/2012

Ievieš jaunu aknu audzēju ārstēšanas metodi

16/12/2011

Kardiologi sašutumā par Veselības ministrijas ieceri