Invazīvā kardioloģija – iespēja pilnvērtīgai dzīvei

Libins 0036
Alfrēds Lībiņš: «Līdz ar invazīvās kardioloģijas attīstību Liepājas slimnīcā pacientiem no visas Kurzemes un arī plašāka reģiona ir iespēja saņemt ātru un kvalitatīvu palīdzību, lai novērstu infarkta risku.»
Kurzemniekiem ir drošības sajūta – miokarda infarkta vai progresējošas stenokardijas gadījumā viņi nonāks drošās rokās pie Liepājas reģionālās slimnīcas invazīvajiem kardiologiem Alfrēda Lībiņa vai Oskara Gāliņa.

 

Jau septīto gadu Liepājas slimnīcā darbojas sirds katetrizācijas laboratorija, kurā veic sirds asinsvadu un citu maģistrālo asinsvadu izmeklēšanu, diagnostiku un ārstēšanu. Ar šīm iespējām iepazīstina kardiologs Alfrēds Lībiņš.

 

Sarunāto tikšanos ar dakteri Lībiņu uz stundu nākas atlikt. Brīdī, kad jāsākas mūsu intervijai, slimnīcā ieved akūtu pacientu ar infarktu. Pēc pāris minūtēm viņš jau ir uz operāciju galda. Nekavējoties tiek veikta sirds asinsvadu pārbaude – koronogrāfija –, diagnosticēts sirds vainagartērijas nosprostojums, tas tiek atvērts un bojātajā vietā ievietots stents. Šī īpašā spirālveida protēze neļauj artērijai atkārtoti sašaurināties, un tādējādi cilvēks, ja laikus tiek izoperēts, var paglābties no sirds muskuļa bojājuma jeb miokarda infarkta. Aptuveni tāda ir abu kardiologu – daktera Lībiņa un Gāliņa, kā arī viņu komandas ikdiena. Kad pēc paveiktās procedūras tiekam līdz sarunai, Alfrēds Lībiņš ir ārēji mierīgs, taču nenoliedz: šādās situācijās ir zināms stress, jo svarīga ir katra minūte.

 

– Šādas procedūras droši vien var uzskatīt par revolūciju sirds slimnieku ārstēšanā.

 

Noteikti! Sirds asinsvadu sašaurinājumi vai aizsprostojumi mūsu valstī ir vieni no biežākajiem nāves iemesliem. Taču, kopš mūsu slimnīcā ir šī laboratorija, mēs pacientiem varam operatīvi palīdzēt un atgriezt viņus pilnvērtīgā dzīvē. Salīdzinājumam es atgādināšu, ka agrāk, kad šādu iespēju vēl nebija, infarkta gadījumos cilvēks vismaz mēnesi ārstējās slimnīcā tikai ar medikamentiem un, ja izdzīvoja, turpināja ilgstošu rehabilitāciju, taču arī tad bieži vien kļuva invalīds. Ar tagadējām iespējām, ja procedūrai neseko sarežģījumi, slimnieks jau pavisam drīz var atgriezties pilnvērtīgā dzīvē. Ir glābta ne tikai viņa dzīvība, bet arī turpmākā sociālā dzīve, jo viņš var strādāt, apgādāt sevi un rūpēties par ģimeni, var sportot un veltīt laiku saviem vaļaspriekiem, nevis iztikt no pabalstiem un kļūt par nastu valstij un sabiedrībai. Mēs esam ļoti priecīgi, ka Liepājā, kas pēc Eiropas mērogiem ir neliela pilsēta, ir šādas ārstēšanas iespējas. Citviet pasaulē to veic specializētos centros pilsētās, kurās ir vismaz pusmiljons iedzīvotāju. Par to, ka mums ir šāda laboratorija, pirmām kārtām jāpatiecas kādreizējam Latvijas Kardiologu biedrība prezidentam Uldim Kalniņam, kurš daudz palīdzēja, lai mums šī laboratorija būtu un kura vārdā tā ir nosaukta. Tāpat paldies jāteic pašreizējam Kardiologu biedrības prezidentam profesoram Andrejam Ērglim, kurš ir ļoti daudz palīdzējis gan laboratorijas izveidošanas periodā, gan vēlāk arī braucot pie mums operēt. Tāpat mums ar savām zināšanām un pieredzi palīdzējuši citi Latvijas vadošie kardiologi, kā arī kolēģis Valentīns Jokšs no Klaipēdas Jūrnieku medicīnas centra – viņš ir viens no vadošajiem invazīvajiem kardiologiem Lietuvā ar pieredzi darbā ASV un Lielbritānijā.

 

– Kādi pacienti nonāk jūsu un kolēģa Gāliņa rokās sirds vainagartēriju izmeklēšanai?

 

Tie visbiežāk ir pacienti ar sūdzībām par diskomfortu vai sāpēm krūšu kurvī slodzes laikā, vēlāk arī miera stāvoklī. Tāpat arī pacienti, kam sāpes krūtīs parādījušās pirmo reizi. Bieži viņus slimnīcā nogādā ātrā palīdzība, bet tikpat labi uz izmeklējumu savus pacientus nosūta arī ģimenes ārsti, ja ir aizdomas par kādu sirds asinsvadu problēmu.

 

– Veicot koronogrāfijas izmeklējumu, tās apstiprinās?

 

Ne vienmēr. Ir gadījumi, kad pie sāpēm krūšu kurvī ir vainojamas citas veselības problēmas: piemēram, mugurkaula, nervu, kuņģa vai vēl kādas citas vainas. Te es gribētu atgādināt, ka ģimenes ārstiem vajadzētu mērķtiecīgi izmeklēt savus pacientus jau pirms koronogrāfijas, lai izslēgtu citas iespējamās problēmas. Koronogrāfija, lai arī ir mūsdienīga, tomēr nav pilnīgi nekaitīga, turklāt ļoti dārga izmeklēšanas metode.

 

– Vai, izmeklējot sirds asinsvadus, iespējams izvērtēt arī citus asinsvadus?

 

Tādas iespējas ir, un to var darīt, taču mēs šādus izmeklējumus veicam tikai īpašos gadījumos. To nosaka vairāki aspekti. Pirmkārt, tas prasa lielāku pacienta un personāla apstarojumu. Otrkārt, tā ir papildu slodze pacienta nierēm, jo jāievada lielāka kontrastvielas deva. Treškārt, ne visiem pacientiem tas ir vajadzīgs, jo ir citas tikpat informatīvas, bet lētākas izmeklēšanas metodes.

 

– Abas procedūras – gan asinsvadu sašaurinājuma diagnostika, gan stenta ievietošana –, ir pietiekoši sarežģītas.

 

Jā, mēs izdarām nelielu griezienu ādā, dūrienu cirkšņa vai augšdelma artērijā, ievadām tur katetru, ar kuru nokļūstam līdz sirsniņai, un veicam diagnostikas procedūru vai ievietojam stentu. Ir akūti un neatliekami gadījumi, kad abas procedūras veic uzreiz. Citreiz pēc izmeklējuma, kurā esam diagnosticējuši sašaurinājumu sirds vainagartērijā, pacientu uz kādu laiku atlaižam mājās, lai viņš lieto medikamentus un sagatavojas angioplastijas procedūrai, jo ir pierādīts, ka šādos gadījumos ir labāks rezultāts un mazāks risks, ka asinsvads pēc stenta ievietošanas atkal var sašaurināties un procedūra jāatkārto. Arī ārstam ir labāk būt laikus sagatavotam iepriekš zināmai procedūrai.

 

– Runājot par iespēju, ka asinsvads, kurā ievietots stents, var atkal sašaurināties, jāatgādina, ka pirms pusotra gada Veselības ministrija naudas taupīšanas nolūkos nolēma vairs neapmaksāt pacientiem ar zālēm pildītu stentu ievietošanu. Toreiz jūs to nosaucāt gandrīz vai par noziedzīgu rīcību pret pacientu veselību. Teicāt, ka ar zālēm pildīto stentu ievietošana ievērojami samazina restenožu risku, un pieļāvāt iespēju, ka pēc šī lēmuma pieņemšanas varētu sekot daudz gadījumu, kad angioplastijas procedūra jāveic atkārtoti. Ko šis pusotrs gads ir pierādījis?

 

To, ka nav tik traki, kā mēs bijām paredzējuši, lai gan pusotrs gads ir pārāk mazs laiks, lai varētu izdarīt objektīvus secinājumus. Protams, ir restenožu gadījumi, taču ne tik daudz, kā bijām gaidījuši. Mēs bijām nobijušies, ka to būs daudz vairāk. Turklāt, lai arī Veselības ministrija neapmaksāja ar zālēm pildīto stentu ievietošanu, mūsu slimnīcā uz slimnīcas mediķu algu rēķina tomēr tos implantēja. Tagad ministrija savu lēmumu ir mīkstinājusi un desmit procentos gadījumu tomēr atļauj ievietot arī ar zālēm pildītos stentus. Mēs vienalga pieļaujamo normu pārsniedzam. Ar zālēm pildītie stenti, protams, ir dārgāki, taču paldies jāsaka arī invazīvās ierīces ražojošām kompānijām, kuras ievērojami samazināja to cenu. Vēl ir iespējams restenožu bojātos parastos stentus uzpildīt ar speciāliem medikamentiem pildītiem baloniem, taču tas ir mazāk efektīvi nekā uzreiz implantēt medikamentus izdalošu stentu, kas neļauj asinsvadam atkal «aizaugt».

 

– Pirms stenta ievietošanas jūs aizsprostoto asinsvadu kaut kā speciāli sagatavojat, vai arī tas nav vajadzīgs?

 

Ir dažādas pieejas: dažkārt nākas atsūkt artēriju aizsprostojušās trombotiskās masas. Ir gadījumi, kad vispirms ar speciālu ierīci – balonu – sašaurināto asinsvadu atver, paplašina tā lūmenu un tikai tad ievieto stentu. Ir speciāli griezējbaloni, kas pirms stenta ievietošanas «sagriež» asinsvadu aizsprostojušās sklerotiskās struktūras. Ir vēl citi asinsvada sagatavošanas veidi – piemēram, mūsu kolēģiem P. Stradiņa un Daugavpils slimnīcā ir ierīce, kas, vienkārši runājot, atgādina rotējošu urbi, ar kuru pirms stenta ievietošanas iztīra aizsprostoto vietu, taču mēs tādu neizmantojam. Sagatavojot vietu stenta ievietošanai, vienmēr jārēķinās arī ar iespējamību, ka asinsvada sieniņa var plīst. Reizēm pēc stenta ievietošanas bojājums izlīdzinās, bet ir gadījumi, kad slimajā vietā nākas ievietot divus vai pat vairāk stentus. Katrā ziņā, ķeroties pie darba, nekad pilnībā nevaram zināt, kas mūs var sagaidīt: vai viss noritēs gludi, vai arī būs sarežģījumi.

 

– Ja sirds asinsvadā ir ievietots stents, vai tas nozīmē, ka problēma ir atrisināta uz visiem laikiem?

 

Noteikti nē! Kā jau es minēju, var atkal aizsprostoties tā pati artērija, vai arī tas var notikt kādā citā vietā vai pat citā asinsvadā. Tāpēc, ja problēma ir diagnosticēta, pacientam ļoti precīzi jāievēro ārsta noteiktais ārstēšanās režīms un jālieto zāles. Diemžēl nereti pacienti pēc akūtā perioda pārvarēšanas zāles vairs nelieto, un tādēļ rodas atkārtotas problēmas. Ir tāds jēdziens kā līdzestība, ar kuru saprot pacienta paša iesaistīšanos savas slimības ārstēšanā. Tas nozīmē gan regulāri lietot medikamentus un ievērot citus ārsta norādījumus, gan veikt regulāras veselības pārbaudes un tā tālāk. Bez visiem šiem pasākumiem atveseļošanās un laba veselības stāvokļa uzturēšana nav iespējama. Es vēlētos, lai pacienti to izprot un ņem vērā.

 

– Lūdzu atgādiniet riska faktorus, kas veicina sirds asinsvadu sašaurināšanos un palielina infarkta risku!

 

Pirmām kārtam, tas ir vecums: vīriešiem jau pēc 45 gadu vecuma un sievietēm pēc 55 gadu vecuma sasniegšanas ir vērts pievērst pastiprinātu uzmanību sirds veselībai un veikt pārbaudes. Starp citu, visiem ģimenes ārstiem ir pieejamas speciālas tabulas, pēc kurām, ņemot vērā dažādus veselības rādītājus un riska faktorus, var viegli aprēķināt iespējamību saslimt ar sirds asinsvadu slimībām. Es ieteiktu pacientiem par to painteresēties. Vēl pie sirds asinsvadu slimību riska faktoriem jānosauc paaugstināts asinsspiediens, aptaukošanās, mazkustīgs dzīvesveids, cukura diabēts, noteikti arī smēķēšana, paaugstināts holesterīna līmenis un citi. Viens no būtiskiem riska faktoriem ir arī nelabvēlīga iedzimtība, ko mēs nevaram mainīt, taču, par to zinot, varam savai veselībai jau laikus veltīt uzmanību, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem.

 

 

 

 

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Kurzemes veselības avīze”