Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums ērtāku un drošāku lietošanas pieredzi. Turpinot pārlūka sesiju vai nospiežot pogu "Piekrītu", jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes.

Jūs varat atcelt savu piekrišanu jebkurā laikā, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Iepazīstieties ar sīkdatņu izmantošanas politiku mūsu Privātuma politikā

Piekrītu
!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Ir jautājumi par

COVID-19?

Zvani: 67387661

Aicinām neizmantot ārkārtas tālruni 113 kā uzziņu tālruni, kur iegūt informāciju par COVID-19, lai neradītu risku citiem cilvēkiem saņemt palīdzību dzīvībai kritiskās situācijās.

Iepazīstas ar veselības aprūpes organizēšanas kārtību Dānijā

L_P_danija
Lai uzklātu parafīna cimdiņu daudz laika nevajag, jo tiek izmantota speciāla ierīce, kas parafīnu uzsilda vajadzīgajā temperatūrā un iegremdējot roku cimdiņš ir gatavs, saka L. Priedena

Slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas vadītāja Līga Priedena, Eiropas Slimnīcu un veselības aprūpes federācijas (HOPE) programmas ietvaros, devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Dāniju, kur kopā ar citu valstu medicīnas darbiniekiem tikās ar veselības aprūpes un dažādu atbalsta dienestu pārstāvjiem, lai iepazītu veselības aprūpes profesionāļu darbu šajā ziemeļvalstī. 2010. gada pieredzes apmaiņas vadošā tēma ir - hronisks pacients: medicīnisks un administratīvs izaicinājums.

 

L. Priedena stāsta, ka pieredzes apmaiņas programma paredzēta veselības aprūpes jomā strādājošiem dažādu līmeņu vadītājiem. „Šeit runa nav par profesionālo izaugsmi, bet par veselības aprūpes organizēšanas iespējām un metodēm. Tas nozīmē, ka es redzēju veselības aprūpes organizēšanas kārtību, nevis mācījos kādas jaunas ārstniecības metodes,” skaidro L. Priedena. Kopumā L. Priedena Dānijā pavadīja četras nedēļas - no 16. maija līdz 17. jūnijam.

 

Vizītes sākumā Kopenhāgenā Iekšlietu un veselības ministrijas un reģiona veselības aprūpes pārstāvji programmas dalībniekus iepazīstināja ar Dānijas veselības nozari kopumā stāstot par finansējumu, par dažādu ārstniecības iestāžu un dienestu pakļautību un savstarpējo sadarbību valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī. Apspriesti arī jautājumi, kas saistīti ar pacientu datu aizsardzības sistēmu. Savukārt maz runāts par tādām tēmām kā sociālās garantijās, sociālā aprūpe, jo šīs jomas nav iekļautas veselības aprūpes sistēmā. L. Priedena pastāstīja, ka Dānijā slimnīcās nav jāmaksā pacientu iemaksa, jo viņiem veselības aprūpe ir nodokļu maksātāju aprūpe. Nodokļos dāņi maksājot vidēji 50% no ienākumiem. Veselības aprūpes nozarē ir iekļauti arī pansionāti. Piemēram, ja pacients pēc pārciesta insulta nespēj atgriezties mājās un iztikt tikai ar mājas aprūpes dienesta sniegtajiem pakalpojumiem, tad viņš uzturas hospitālī līdz atbrīvojas vieta tā saucamajā aprūpes namā, kur uzturēsies līdz brīdim, kamēr pats spēs par sevi parūpēties, skaidro L. Priedena.

 

Pēc vispārīgās iepazīšanās Kopenhāgenā, apmaiņas programmas dalībnieki sadalījušies vairākās grupiņas un devušies jau uz konkrētiem hospitāļiem. L. Priedena: „Mēs nokļuvām Dienvidu hospitālī Nestvedā, kur iepazināmies gan ar stacionāra, gan Konsultatīvās poliklīnikas darbu. Tikāmies arī ar ģimenes ārstiem un pabijām vietējā pašvaldībā. Varējām pārliecināties, ka funkcijas, par kurām mums tika stāstīts iepriekš, tiešām īstenojas dzīvē. Piemēram, ja ministrijas pārstāvji mums stāstīja par pētījumiem kādi tikuši veikti, tad esot jau konkrētajā hospitālī, mums apstiprināja, ka tiešām tādu aptauju viņi ir veikuši paši nemaz tā īsti neapzinoties, ka tas bijis pētījums. Piemēram, nedēļu pēc pacienta izrakstīšanās viņam piezvana un apjautājas kā ar veselību, vai turpmākā ārstēšanās, ja tāda ir nepieciešama, norit pēc plāna vai viss ir tā kā iecerēts. Pēc tam iegūtie dati tiek apkopoti, apstrādāti, izdarīti secinājumi un pieņemti lēmumi jau valsts līmenī. Turklāt Dānijā tas, kas tiek nolemts valsts līmenī, pēc tam tiek arī īstenots hospitāļu līmenī.

 

Viņiem ļoti labi ir sakārtota arī pēctecība pacienta ārstēšanas procesā. Atšķirībā no Dānijas, mūsu pacienti bieži vien klīst no viena speciālista pie otra vai arī paliek neziņā mājās. Mums nav šīs pēctecības, kas būtu attēlota shematiski. Piemēram, onkoloģija un rehabilitācija ir tās, kurām būtu visgarākā pēctecība - kamēr tiek uzstādīta diagnoze, pēc tam seko garš ārstēšanās periods. Ja cilvēks pēc apendicīta operācijas salīdzinoši īsā laka posmā atveseļojas un vairs nav mediķu uzmanības loka, tad hroniski slimie pacienti ir tie, kas ilgstoši maļās starp dažādiem speciālistiem.”

 

Dānijā L. Priedena bijusi vairākās slimnīcās: „Vispirms bijām valsts dienvidos, kur ir lielāks iedzīvotāju blīvums, pēc tam - tālu ziemeļos, kur koki pat neaug taisni, bet tikai slīpi un iedzīvotāju blīvums daudz mazāks. Kā pēdējo apmeklējām hospitāli „Sygehus Thu – Mors”, kura darbinieki bija ļoti lepni par to, ka ir izveidojuši ambulatoro paliatīvās aprūpes komandu, kurā ir medmāsa, ārsts, fizioterapeits un priesteris. Tā bija paliatīvā mājas aprūpe. Pacientam atrodoties stacionārā, paliatīvās komandas medmāsa aiziet viņu apraudzīt un noskaidro vai viņam ir vajadzīga mājas aprūpe un kāda konkrēti. Ja pacients jau ir izrakstīts no slimnīcas, tad medmāsa aizbrauc pie pacienta un jau mājas vidē novērtē kas viņam ir vajadzīgs. Ja neko nevajag, iedod lapiņu ar telefonu numuriem un kontaktpersonām, kas sasniedzamas jebkurā diennakts laikā. Paliatīvās komandas mērķis ir nodrošināt, lai pacients maksimāli pavadītu laiku mājas un arī no dzīves aizietu turpat tuvinieku vidū. Interesanti bija tas, ka tāda maza lokāla slimnīca, kurā ir tikai 150 gultasvietas ir izveidojusi savu paliatīvās aprūpes shēmu, kuru pēc pusgada darbības un rezultātu apkopošanas nolemts ieviest visā reģionā, jo izdevās pierādīt, ka tas pacientam ir izdevīgāk, labāk un lētāk. Dānijā ļoti liela lemšana ir reģioniem. Ja kaut kas ir labi, to cenšas ieviest visā reģionā.”

 

L. Priedena stāsta, ka Dānijā ļoti lielu vērību pievērš darba kvalitātei: „Viņi ļoti daudz runā par negadījumiem, kuru pamatā ir sistēmas nesakārtotība. Lai atpazītu šādus negadījumus ir izveidota īpaša ziņošanas sistēma. Bieži vien tiek ziņots ne tikai tad, kad negadījums jau ir noticis, bet arī tad, kad negadījums tikai varēja notikt. Lai noskaidrotu kā varēja rasties situācija, kad negadījums bija iespējams, kaut arī reāli tas nemaz nenotika.

 

Dāņi nonākuši pie secinājuma, ka dažādās slimnīcās vienu un to pašu lietu dara dažādi, un tas nav īsti labi. Tāpēc tagad viņiem ir izstrādāts kvalitātes modelis, kas jāievieš katrā slimnīcā. Tas prasa ļoti daudz papīra darbu. Taču tas viņiem pilnībā ļāvis sakārtot gan struktūru, gan pašu ārstēšanas procesu līdz pat sīkumiem. Pēc tam ir lielā sertifikācija sākot no krāvējiem un beidzot ar administrāciju. Tas ir līdzīgi ISO kvalitātes sistēmas ieviešanai pie mums. Piemēram, mums slimnīcā katras nodaļas procedūru istaba ir iekārtota atšķirīgi. Ja man ir vajadzīga pirmās palīdzības kastīte, tad es nemaz nezinu kur tā atrodas, jo katrā nodaļā tā atrodas citā vietā. Tas ir sīkums, bet sakārtota, zināma darba vide atvieglo dzīvi.”

 

Ir lietas, kuras mēs varam pārņemt no Dāņiem, pārliecināta ir L. Priedena. „Piemēram, pacients Uzņemšanas nodaļā varētu uzturēties līdz pat 48 stundām, jo ne jau visos gadījumos pacients jāievieto stacionārā. Tāpat būtu labi, ja funkcionālie speciālisti – fizioterapeiti, ergoterapeiti - strādātu sešas dienas nedēļā. Būtu labi, ja pacientiem, kuriem nepieciešams rehabilitologs, jau stacionārā nozīmētu konkrētu datumu, kad saņemt speciālista konsultāciju. Patlaban pacients pēc ārstēšanās stacionārā pierakstās pie manis uz pieņemšanu un tas jau ir ar mēneša nobīdi utt.. Tāpat pašiem vajag aktīvi atkārtoti uzaicināt pacientus uz konsultācijām un veidot sadarbību ar pašvaldībām – Priekuli, Grobiņu, Durbi u.c., lai mūsu darbinieks būtu motivēts aizbraukt pie pacienta un pielāgot tam mājas vidi dzīvošanai.”

 

L. Priedena uzskata, ka ir vērts piedalīties šādās pieredzes apmaiņas programmās, jo iepazīstot citas valsts veselības aprūpes sistēmu, iespējams gūt vērtīgas atziņas, pieredzi un paskatīties uz mūsu darbu no malas.

linija4

linija2

Foto galerijas

11/01/2017

"Jensen Metal" dāvinājums Rehabilitācijas nod.

20/10/2015

Ambulatorās rehabilitācijas nodaļai - 1.gads

linija3

Video galerijas

29/10/2015

Sper soli pretī kūrorta izveidei

Sper soli pretī kūrorta izveidei

28/06/2013

Slimnīca saņem vērtīgu dāvinājumu

Slimnīca saņem vērtīgu dāvinājumu