Slimnīcā pirmo reizi veikta rokas cīpslu transpozīcijas operācija

Pēc traumas pacients nevarēja veikt pat visvienkāršākās darbības, jo nespēja atliekt pirkstus un plaukstu
Pēc traumas pacients nevarēja veikt pat visvienkāršākās darbības, jo nespēja atliekt pirkstus un plaukstu

Operāciju veica plastikas un plaukstas ķirurģe Laura Logina, kura pastāstīja, ka pacients aptuveni pirms gada, sadzīviskas traumas rezultātā, virs elkoņa guva nerva bojājumu.

 

Pēc traumas viņš ar šo roku vairs nevarēja veikt pat visvienkāršākās darbības, jo nespēja atliekt pirkstus un plaukstu, roka plaukstas locītavā atradās saliektā stāvoklī. „Viņš neko nevarēja satvert, nevarēja roku pagriezt tā, lai plauksta būtu virspusē. Turklāt, viņam nepārtraukti bija nepatīkama sajūta traumētajā vietā – stāvas sišanas sajūta, līdzīgi kā var izjust nejauši atsitot elkoni pret cietu virsmu,” skaidroja L. Logina.

 

Kas tika veikts operācijas laikā?

 

- Tika novērsta nepatīkamā sajūta elkonī, likvidējot traumas vietā rētaudus un nervu sašujot. Tomēr nervs un līdz ar to muskuļu darbība, iespējams, neatjaunosies, jo pēc traumas pagājis diezgan ilgs laiks. Tāpēc, izmantojot veselos muskuļus, mēs viņam radījām iespēju atjaunot arī iztrūkstošās kustības. Tagad viņš spēj atliekt visus pirkstus, atvērt plaukstu, kā arī pavērst plaukstu uz virspusi. Lai to panāktu, mēs daļu no cīpslām, kas saliec pirkstu un plaukstas locītavas pārvietojām tā, lai pacients tagad spētu tās arī atliekt. Tā ir diezgan sarežģīta operācija. Jāzina, kuru cīpslu, kurā vietā likt. Nevaru teikt, ka viņam ir 100% atjaunota rokas funkcija, bet 95% ir noteikti.

 

Tas nozīmē, ka tagad cilvēks varēs ar šo roku darīt visas sadzīvē nepieciešamās darbības?      

      

- Jā, viņš to jau dara – apģērbjas, nomazgājas, pagatavo sev maltīti. Būtībā viņš var darīt visu, kas nav smags fizisks darbs. Šādas operācijas dod ļoti labu rezultātu, bet, lai veiksmīgi atveseļotos pēcoperācijas periodā obligāti ir nepieciešama ortoze, kas viņam sākotnēji balsta locītavu. Pacients to pats nevarēja iegādāties un Zinātniskās iniciatīvas centrs rada iespēju viņam šo ortozi uzdāvināt. Tā ir jaunākās paaudzes ortoze, kuru var pielāgot konkrētam pacientam.

 

Vai šādu pacientu ir daudz? Varbūt kāds cilvēks sēž mājās un nemaz nezina, ka viņam var palīdzēt?   

 

- Es domāju, ka tādu pacientu ir daudz. Cilvēks ne vienmēr var novērtēt to, ka pēc traumas kāda kustību vai jušanas funkcija ir mainījusies - roka kļuvusi mazliet nejūtīgāka, notirpusi, stīvāka. Bieži vien pacients domā, ka tās ir traumas sekas, kas pēc laika izzudīs, bet patiesībā tas var būt nervu bojājums. Cilvēkiem būtu jāzina, ka jušanas funkciju var atjaunot ilgstošākā laika periodā, bet motoro, jeb kustību funkciju var atjaunot tikai līdz pusgadam, gadam pēc bojājuma. Šajā gadījumā bija pagājis pusgads. Mēs pacientam nervu sašuvām, bet pēc traumas bija pagājis ilgs laiks. Tāpēc mēs viņam veicām arī cīpslu transpozīcijas operāciju pārvietojot muskuļus. Tā ir kā dubultdrošība. Tagad pacientam pārvietotos muskuļus jāiemācās lietot savādāk un tas nav vienkārši. Ja iepriekš muskulis rokas locītavu salieca, tad tagad lēnām jāiemācās lai atliektu.

 

Vai viņam kāds to palīdzēja apgūt?

 

- Tas ir slimnīcas ergoterapeites Kristīnes Rebukas – Amzeles nopelns, kura darbojās un apmācīja pacientu. Protams, lai būtu veiksmīgs rezultāts arī pacientam jāgrib sadarboties ar mediķiem un katru dienu roka jāvingrina. Jāsaka, ka šis pacients ļoti mērķtiecīgi strādāja un izmantoja visas iespējas, kuras mēs viņam sniedzām. Par to ir prieks.

Šī operācija ir diezgan unikāla. Vai Liepājā šāda veida operācija notika pirmo reizi?

- Jā, pirmo reizi. Līdz šim Liepājā nekas tāds nav darīts un runa ir ne tikai par to, ka pacients ir izoperēts, bet tam ir arī labs rezultāts, jo ne vienmēr tas tā izdodas. Jāpiebilst, ka šīs operācijas var izdarīt arī pēc insultiem un cerebrālās triekas pacientiem. Tas Latvijā ir maz apgūts lauciņš, tāpēc šo pacientu ir daudz un mani tas interesē.

 

Kur cilvēkam ir jāvēršas, lai saņemtu šāda veida palīdzību?

 

- Pacientam ir jāvēršas slimnīcas Konsultatīvajā nodaļā un jāmeklē plastikas vai plaukstas ķirurgs. Iesaku savlaicīgi meklēt speciālista palīdzību - jo ātrāk pacients vērsīsies pēc palīdzības, jo operācijas rezultāts būs labāks. Cilvēkiem jāiet pie saviem ģimenes ārstiem un jāstāsta par problēmām. Domāju, ka man ir izveidojusies laba sadarbība ar ģimenes ārstiem un viņi ir informēti, par to, ka es šeit esmu.

 

Tās ir valsts apmaksātas operācijas?

 

- Jā, šo operāciju apmaksāja valsts. Taču ierobežotā finansējuma dēļ es varu operēt nelielu skaitu pacientu un tāpēc ir izveidota rinda.

 

Es ceru, ka Kurzemes reģiona iedzīvotājiem arvien vairāk rodas pārliecība, ka šī slimnīca spēj sniegt tādu pašu pakalpojumu klāstu kāds ir Rīgas klīnikās. Šeit ir daudz pacientu ar sarežģītam problēmām, kuriem vairāki speciālisti kopā spēj palīdzēt. Es domāju, ka tas ir vissvarīgākais. Paldies kolēģiem!