Dzintra Litavniece: «Urologs nav nekāds bubulis!»

Litavniece 01081
Dzintra Litavniece: «Urologs ir speciālists, ar kuru vīrietis var apspriest jebkuru savu uroloģiskās sistēmas problēmu.

Ja agrāk bija pierasts lielāku uzmanību veltīt sieviešu veselībai, tad pēdējos gados ar tikpat lielu uzmanību ārsti vēršas pie vīriešiem, lai atgādinātu, ka viņu veselība ir ne mazāk nozīmīga un viņiem apmeklēt urologu ir tikpat svarīgi kā sievietēm doties pie ginekologa.

Par to, kādām veselības problēmām vīriešiem jāpievērš uzmanība un kad vajadzētu apmeklēt urologu, stāsta Liepājas reģionālās slimnīcas ārste uroloģe onkoloģe, Uroloģijas nodaļas virsārste Dzintra Litavniece.

 

 

– Sāksim mūsu sarunu ar, manuprāt, pašu elementārāko jautājumu – kādā vecumā vīrietim kaut vai profilaktisku iemeslu dēļ vajadzētu apmeklēt urologu pat tad, ja nav nekādu sūdzību par savu veselību?

 

Manuprāt, tas ir ļoti labi, ka pēdējos gados vīriešu veselībai tiek veltīta daudz lielāka uzmanība nekā līdz šim. Līdz ar to viņiem rodas lielāka sapratne, ka varbūt dažas izmaiņas gan pašsajūtā, gan dažādos organisma procesos nav skaidrojamas tikai ar normālu novecošanu, bet gan var būt pirmie nopietnie signāli kādai slimībai. Ja runājam par priekšdziedzera jeb prostatas slimībām, tad tās ir vairāk aktuālas vīriešiem pēc 50 gadu vecuma. Pirmie signāli ir urinēšanas traucējumi un nepieciešamība iet pačurāt naktī. Taču konsultēties pie urologa iespējams vajadzētu arī jaunākos gados, ja vien vīrietim šķiet, ka ar viņa veselību kaut kas nav kārtībā, vai ja viņš jūt, ka ar viņa vīrišķajām spējām, piemēram, erekciju kaut kas nav tā, kā gribētos vai ir kādas izmaiņas. Katrā ziņā nav nekāda varonība mēģināt sadzīvot ar domu, ka gan jau viss būs labi! Jā, varbūt arī būs, bet tikpat labi varbūt nebūs. Turklāt tāda neziņa pacientam ļoti bojā nervus. Vizītē var noskaidroties, ka tā nemaz nav uroloģiska problēma, bet pie vainas ir citas sistēmas, piemēram, nervus sistēmas slimība, varbūt tās ir kādas traumas sekas vai pat stresa un pārpūles radītas izmaiņas.

 

– Jūs pieminējāt vajadzību urinēt naktī. Ja 30–35 gadus vecam vīrietim dažreiz naktī jāaiziet uz tualeti, vai tas nozīmē, ka viņam tūlīt ir pamats sākt bažīties, ka tur ir kāda problēma?

 

Nekādā gadījumā nē! Ir jāsaprot, vai tas notiek tāpēc, ka vairāk lietots šķidrums vai vakarā apēsts tā vairāk arbūza, vai arī šī nakts staigāšana jau kļuvusi par regulāru nepieciešamību. Ja tā, tad gan jāmeklē iemesli. Jaunākiem vīriešiem šādu vajadzību var izraisīt gan urīnceļu iekaisumi, kuru cēlonis var būt arī aktīva seksuālā dzīve, gan prostatas iekaisumi. Prostatas simptomus iedala divās grupās. Pirmie ir iritatīvie jeb kairinājuma. Tas nozīmē, ka vēlme urinēt uznāk pēkšņi, un tur vairs nav citu iespēju kā ātri tikt līdz tualetei. Otrie ir obstruktīvie – tādi, kas izpaužas kā nevērta urīna strūkla. Cilvēks vēlas pačurāt, taču urīns tek bez spiediena. Pēdējā pakāpe šai skalā ir tāda, ka vīrietis spiež ar visu spēku, čurāt gribas, taču nekas netek. Tā jau ir akūta, komplicēta situācija.

 

– Vai tas nozīme, ka jāsāk bažīties par ļaundabīgu saslimšanu?

 

Nē, jo arī labdabīgās prostatas hiperplāzijas (LPH) gadījumā var būt šādas izpausmes.

 

– Paskaidrojiet tuvāk, ko nozīmē termins labdabīga prostatas hiperplāzija?

 

Katram vīrietim jau kopš dzimšanas ir prostata jeb priekšdziedzeris. Piedzimstot tas ir pavisam neliels un dzīves laikā hormonālo procesu rezultātā pakāpeniski palielinās. Caur prostatu iet urīnizvadkanāls, un, prostatai palielinoties, var rasties spiediens uz šo kanālu. Spiediena rezultātā tas sašaurinās, un tur arī veidojas iepriekš pieminētās urinācijas problēmas: pavājināta strūkla utt. Hiperplāzija nozīmē prostatas palielināšanos. Par labdabīgu mēs to saucam tad, ja tur neatrodam vēzi, taču arī tā ir slimība.

 

– Vai LPH ir veiksmīgi ārstējama?

 

Noteikti! Tā ir veiksmīgi ārstējama, turklāt atšķirībā no vēža tā nevar būt nāves iemesls, tomēr fatālas var būt LPH radītās komplikācijas, ja slimību neārstē.

 

– Kādas tās ir?

 

Piemēram, akūta vai hroniska nieru mazspēja, smagas urīnceļu infekcijas, urīna retence (nespēja pačurāt) un citas. Laiks no pirmajiem LPH simptomiem līdz komplikācijām var būt ļoti dažāds, tāpēc, jūtot pirmos trauksmes signālus, ir jādodas vizītē pie urologa.

 

– Runājot par vīriešu veselību, ir dzirdēts vārdu savienojums «prostatas simptomu skala». Kas tā ir?

 

Tas ir starptautiski atzīts tests ar jautājumiem, kas vislabāk raksturo prostatas hiperplāzijas izpausmes. Piemēram, cik bieži ir bijusi sajūta, ka pēc urinēšanas urīnpūslis nav pilnībā iztukšojies un tamlīdzīgi. Pacients pats šīs situācijas izvērtē skalā no nulles līdz piecām ballēm, beigās saskaitot punktus kopā. Vadoties no kopējā punktu skaita, katrs vīrietis pats var novērtēt, vai viņam ir viegli, vidēji vai jau smagi simptomi. Turklāt es rekomendēju šo testu aizpildīt nevis ārsta kabinetā lielā steigā un neuzmanīgi, bet gan paņemt to līdzi uz mājām un mierīgā gaisotnē izvērtēt visus simptomus un sajūtas.

 

– Kur šo simptomu skalu var saņemt?

 

Es domāju, ka tai vajadzētu būt pie ikviena ģimenes ārsta vai pat māsiņas. Katram vīrietim pēc 50 gadu vecuma to noteikti vajadzētu aizpildīt un rezultātu vispirms izrunāt ar savu ģimenes ārstu un, ja vajadzīgs, pēc tam doties arī pie urologa. Vislabāk, ja vizītē pie šī speciālista būtu līdzi aizpildītais tests, bet tas ir pieejams arī pie urologa. Es visiem saviem pacientiem, kuri šo skalu agrāk vēl nav aizpildījuši, dodu to uz mājām, lai viņi to izdara. Saņemtās atbildes lieliski noder ārstēšanās periodā salīdzinājumam. Mēs to aizpildām, uzsākot ārstēšanu, un vēlāk pēc kādiem trim četriem mēnešiem, lai salīdzinātu, vai ārstēšanās laikā ir kādi uzlabojumi. Tāpat pēc 50 gadu vecuma ikvienam vīrietim vajadzētu veikt asinsanalīzi, lai noteiktu prostatas specifisko antigēnu (PSA). Taču, ja laboratorijā šajā analīzē ir uzrādītas kādas novirzes, tūlīt nevajadzētu krist izmisumā, bet gan tās izvērtēt kopā ar urologu, jo viss ir jāskata individuāli un, ja nepieciešams, jāveic papildu izmeklējumi, meklējot atbildes uz jautājumiem: vai tur ir iekaisums, vai vainojama liela prostata, vai ir vēl kādas citas problēmas.

 

– Kā tiek ārstēta LPH? Vai tikai ar medikamentiem, vai arī citādi?

 

Pie nekomplicētas slimības gaitas mēs pacientu ārstējam tikai ar medikamentiem. To izvēle un kombināciju iespējas ir ļoti plašas. Bet jārēķinās, ka ārstēšanās būs ilgstoša – mēnešiem un pat gadiem, ja gribam pilnībā izveseļoties un kontrolēt slimību. Turklāt nepietiek tikai ar vienu medikamentu – visbiežāk mēs tos kombinējam.

Ja slimībai jau pievienojušās komplikācijas, ir jāizvērtē arī operācijas iespējas. Izvēles kārtā ar operāciju var ārstēt arī vidējas pakāpes hiperplāziju. Piemēram, ir cilvēki, kuri nepanes kādus medikamentus vai viņiem ir alerģija pret kādu no preparātiem – arī tad mēs apsveram operācijas iespējas. Tāpat operācijas iespējas apsver gadījumos, ja cilvēkam ir jālieto ļoti daudz medikamentu ne tikai šīs slimības ārstēšanai, bet vēl citu veselības problēmu dēļ. Varbūt viņš nevar ārstēties ar medikamentiem finansiālu apsvērumu dēļ, jo labas zāles ir diezgan dārgas un valsts kompensē tikai pusi to cenas.

 

– Vai pēc tam, kad ilgstošā ārstēšanās būs vainagojusies panākumiem un nebūs vairs nepieciešamības dzert zāles, vīrietis var būt mierīgs, ka šī problēma ir atrisināta uz visiem laikiem?

 

Diemžēl ne, jo tās ir hroniskas lietas, kas nereti pēc kāda laika atkal var aktualizēties – ne tikai pēc medikamentozās ārstēšanas, bet arī pēc operācijas. Tāpēc, ja vienreiz vīrietim šāda problēma ir bijusi, viņam regulāri jāveic pārbaudes un jādodas uz konsultāciju pie sava urologa. Tāpēc es ieteiktu: ja ir atrasts labs speciālists, labāk pie tā arī turēties, nevis mainīt, jo tā ir iespēja salīdzināt situāciju dažādos laika posmos. Urologs nav nekāds bubulis, bet speciālists, ar kuru vīrietis var apspriest jebkuru savu uroloģiskās sistēmas problēmu.

 

– Kurā brīdī labdabīga prostatas hiperplāzija var pāriet vēža stadijā?

 

Jebkurā, tāpēc pacientam, kuram ir diagnosticēta LPH, ir jābūt urologa uzraudzībā, regulāri jāveic PSA analīzes un jākontrolē sava veselība.

 

– Rūpējoties par savu veselību, daudzi vīrieši veselības uzlabošanai lieto dažādus reklamētos dabas preparātus, tostarp arī tādus, kas sola novērst urinācijas traucējumus, uzlabot seksuālo funkciju un tamlīdzīgi. Kā jūs vērtējat šos preparātus?

 

Es nekādā gadījumā negribu teikt, ka fitoterapija būtu peļama, taču, lietojot šos preparātus, nekādā gadījumā nevar novērst problēmu, ja tā jau ir nopietna. Tomēr ir situācijas, kad simptomu vēl nav vai arī tie ir tik nelieli, ka zāles lietot vēl nav vajadzīgs. Tad šie dabas preparāti ir lielisks līdzeklis, lai stiprinātu vispārējo veselību un arī aizkavētu jau esošo simptomu tālāku attīstību. Pasaulē ir maz klīnisko pētījumu datu par fitoterapiju, līdz ar to neviens nevar pierādīt tās efektivitāti. Savukārt, izstrādājot jaunu medikamentu, tie ir veidoti un testēti gadiem ilgi dažādos klīniskos pētījumos. Tomēr cilvēki gadu simtiem ir lietojuši fitopreparātus. Mēs taču neteiksim, ka, piemēram, kumelīšu vai pelašķu tēja nekur neder! Protams, ka tās palīdz, taču to gan neviens neapņemsies apgalvot, ka, piemēram, ar pelašķu tēju var izārstēt plaušu tuberkulozi. Tāpēc, ja runājam par profilaksi – lūdzu! Man nav nekādu iebildumu pret dabas preparātiem.

 

– Par vīriešu veselību un vajadzību konsultēties pie urologa runā aizvien vairāk, un daudzus tas arī mudina šo speciālistu apmeklēt. Tomēr netrūkst gadījumu, kad vīrietis līdz pēdējam brīdim cieš neērtības un pat sāpes, taču pie ārsta neiet. Kāda ir jūsu pieredze – kāpēc tā notiek? Vai tāpēc, ka vīrieši baidās – tas būs vēzis!

 

Tā gan es negribētu teikt. Vislielākās bailes vīriešiem ir zaudēt savu vīrišķo spēju un varēšanu. Un te nu man ir jābūt pavisam atklātai – ja mēs runājam par operācijām, tās tomēr kaut kādā veidā ietekmē vīrieša turpmāko seksuālo dzīvi, piemēram, orgasms ir, bet pēc dzimumakta vairs neizdalās sperma, ir arī citas nianses. Dažkārt izmaiņas seksuālajā dzīvē mēdz būt arī pēc dažu medikamentu lietošanas. Tomēr jāpiebilst, ka uz seksuālo dzīvi nelabvēlīgu iespaidu pilnīgi noteikti atstāj arī neārstēšanās.

 

– Tad varbūt ir kāds absolūti ģeniāls padoms, ko vīriešiem darīt, lai viņus šīs prostatas problēmas nekad nepiemeklētu?

 

Ja man būtu šāds padoms, tad es to pateiktu un jau nākamajā dienā slēgtu savu kabinetu ciet, jo mana palīdzība nevienam vīrietim vairs nebūtu vajadzīga. Diemžēl tāda padoma nav! Taču to gan es varu teikt: ēdiet veselīgus produktus, sportojiet, nodarbojieties ar seksu un esiet aktīvi, jo tas viss nāk par labu jūsu veselībai! Taču tajā pašā laikā es nevienam nevaru apsolīt: ja viņš to visu darīs, tad nekad nebūs problēmu ar palielinātu prostatu. To neviens nevar apsolīt!

 

 

 

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”