Palielināta prostata ir veiksmīgi ārstējama

Litavniece 0037 1
Ja ir kādas sūdzības vai pat tikai šaubas vai aizdomas par jebkādām vīrišķās veselības problēmām, pie urologa ir jāiet jebkurā vecumā, uzsver Dzintra Litavniece.

Viens no iemesliem, kāpēc bieži vien vīrieši nav piedabūjami aiziet pie ārsta, lai izrunātu savas veselības problēmas, ir doma: ja nu tas ir kaut kas ļaundabīgs

«Nevajag sevi uzreiz noskaņot uz visbēdīgākās nots,» saka Liepājas Reģionālās slimnīcas ārste uroloģe, onkoloģe, Uroloģijas nodaļas virsārste Dzintra Litavniece.

Viņa atgādina: jo ātrāk problēmu sāks risināt, jo vieglāk tā padosies ārstēšanai. Daktere mudina katram vīrietim atrast savu urologu, tāpat kā katrai sievietei ir vajadzīgs savs ginekologs.

 

 

 

– Daudzo gadu laikā, kopš strādājat uroloģijā, jūs esat sapratusi, kāpēc vīrieši tik ļoti baidās no šī speciālista?

 

Šķiet, ka pēdējos gados tomēr tik ļoti vairs nebaidās, situācija ir uzlabojusies. Manuprāt, iemesls varētu būt tāds, ka gan ārsti savās runās, gan arī dažādi masu informācijas līdzekļi aizvien lielāku uzmanību pievērš vīriešu veselībai. Agrāk par to runāja daudz mazāk un klusinātāk, taču veselai sabiedrībai vīriešu veselība ir tikpat svarīga kā sieviešu, vai ne? Protams, bailes no urologa pavisam nav izzudušas. Es domāju, ka lielākoties tās ir saistītas ar risku zaudēt savu vīrišķo spēju un varēšanu. Cilvēks bieži vien nenovērtē, ka, problēmu gadījumā nemeklējot ārsta palīdzību, tas patiešām var notikt. Savukārt, ja cilvēks jau laikus vēršas pie urologa, šāds brīdis var arī nepienākt – mēs ātri diagnosticējam vainu un ķeramies pie ārstēšanas! Tāpēc, mīļie vīrieši, nevajag baidīties!

 

– Izplatītākā uroloģiskā problēma vīriešiem ir palielināta prostata, un tur jau klāt arī bailes: vai tikai tas nav vēzis?

 

Nu nav tas vienmēr vēzis! Visbiežāk tā ir labdabīga prostatas hiperplāzija (LPH) – vienkārši runājot, prostatas palielināšanās. Bioloģiski tas ir dabīgs process, kas notiek, mazam zēnam pamazām izaugot par pieaugušu vīrieti. Piedzimstot prostata jeb priekšdziedzeris puisēnam ir pavisam mazs, taču dzīves laikā hormonālo procesu rezultātā tas pakāpeniski palielinās. Cauri prostatai iet urīna izvadkanāls. Ja prostata palielinās par daudz, tā spiež uz šo kanālu, kas spiediena rezultātā sašaurinās. Tādējādi vīrietim rodas urinēšanas problēmas: pavājināta strūkla un tā tālāk. Taču šī problēma ir veiksmīgi ārstējama. Tomēr nenoliedzami pastāv risks, ka LPH kaut kad var pāriet vēža stadijā. Tāpēc šādam vīrietim visu atlikušo mūžu ir jābūt urologa uzraudzībā, jāveic analīzes un jākontrolē sava veselība.

 

– Kuri ir pirmie simptomi, kad vīrietim vajadzētu saprast: varbūt nepieciešama konsultācija pie urologa?

 

Pirmie signāli ir manis jau pieminētie urinācijas traucējumi un vajadzība iet uz tualeti naktī. Taču tas gan nenozīmē, ka, vienreiz naktī pieceļoties, tūlīt slimība ir klāt! Ir jāizvērtē situācija, kāpēc tā notiek. Varbūt vakarā ir lietots vairāk šķidruma? Tad iešana uz tualeti naktī nav slimības diktēta, bet pavisam dabīga parādība. Par slimību mēs varam runāt tad, kad šie traucējumi ir regulāri. Piemēram, ja pēkšņi vajag čurāt un tūlīt jau jāskrien, jo gaidīt vairs nevar. Arī tad, ja urīna strūkla kļūst niecīga, ja nav spiediena. Pēdējā pakāpe, kad situāciju jau var saukt par akūtu un komplicētu, ir tad, ja vēlme iztukšot urīnpūsli ir, taču pačurāt nav iespējams vai arī strūkla ir tik vārga, ka urīns tek gandrīz uz pašiem kurpju galiem, lai gan vīrietis to spiež no visa spēka. Tā jau ir nopietna un ielaista problēma. Tāpēc es vēlreiz atkārtoju: lai līdz tam nenonāktu, labāk ir atnākt un izrunāties ar ārstu, tikko problēma ir pamanīta vai pat tikai iedomāta, nekā justies slikti un domāt visādas baisas domas. Turklāt nereti vaina nemaz nav uroloģiska. Pie vainas var būt citas slimības.

 

– Urologi bieži piemin «prostatas simptomu skalu», pēc kuras vīrietis pats var izvērtēt, vai viņam ir problēmas ar urinēšanu.

 

Jā, tas ir ļoti labs tests. Godīgi atbildot uz dažiem ļoti konkrētiem jautājumiem saistībā ar urinēšanu un iespējamām problēmām, vīrietis var pats novērtēt situāciju. Šim testam vajadzētu būt pieejamam pie katra ģimenes ārsta vai pat pie māsas. Arī tad, ja nav nekādu sūdzību, es šo testu ieteiktu izpildīt visiem vīriešiem pēc 50 gadu vecuma. Pirmkārt, lai paši tiktu skaidrībā par savu veselību. Otrkārt, ja ir kādas problēmas vai tās uzrāda tests, dotos pie urologa jau ar izpildītu testu. Turklāt ārstēšanas gaitā mēs to izpildām ik pēc laiciņa, jo tas ir labs veids, kā kontrolēt ārstēšanas gaitu un rezultātus. Es ieteiktu šo testu pildīt nevis uz ātru roku ārsta kabinetā, kad īsti nav laika apdomāties, bet mierīgi, mājas apstākļos.

 

– Mēs jau iesākām runāt par profilaksi. Kurš ir tas vecums, kad vīrietim vajadzētu doties profilaktiskā vizītē pie urologa?

 

Tie ir manis pieminētie 50 gadi. Šajā vecumā prostatas problēmas kļūst aktuālas. Taču, ja ir kādas sūdzības vai pat tikai šaubas vai aizdomas par jebkādām vīrišķās veselības problēmām, pie urologa ir jānāk jebkurā vecumā.

 

– LPH ir veiksmīgi izārstējama?

 

Jā, to nu es varu teikt ar pilnu atbildību – tā ir veiksmīgi izārstējama! Atšķirībā no vēža tā nevar būt iemesls cilvēka nāvei. Taču ir jāuzmanās, jo nāvējošas var būt LPH radītās komplikācijas, ja slimību neārstē.

 

– Piemēram?

 

Piemēram, akūta un hroniska nieru mazspēja, tāpat arī smagas urīnceļu infekcijas, nespēja pačurāt un citas. Nav iespējams konkrēti pateikt, cik ilgs laiks var paiet no pirmajiem slimības simptomiem līdz jau komplicētai situācijai. Tāpēc arī ir svarīgi doties pie ārsta, tiklīdz pamanīti pirmie simptomi.

 

– Kad vīrietim jau ir diagnosticēta LPH, kā notiek ārstēšana?

 

Pirmām kārtām, protams, ar medikamentiem. Mūsdienās ir liela zāļu izvēle, turklāt tās ir dažādi kombinējamas. Tomēr svarīgākais ir medikamentus lietot regulāri. LPH nav ātri izārstējama – zāles ir jālieto mēnešiem un pat gadiem, tāpēc sarunā ar pacientu ārstam ir ļoti svarīgi pārrunāt arī viņa materiālo stāvokli, jo nav jēgas izrakstīt zāles, ja cilvēks nespēs tās nopirkt. Otra ārstēšanas iespēja ir operācija. Mūsu slimnīcā ir iegādāta gan moderna diagnostikas, gan operāciju aparatūra, un tas ļauj šo operāciju paveikt pavisam saudzīgi un mazinvazīvi, slimajai vietai piekļūstot caur urīna izvadkanālu. Operāciju noteikti veic akūtos gadījumos, kad cilvēks vairs nevar pačurāt un ir jāglābj viņa dzīvība, bet to var veikt arī plānveidā pēc pacienta izvēles. Rindā uz valsts apmaksātu operāciju gan jāgaida vairākus mēnešus, taču, maksājot pašam, ir iespēja to veikt ātrāk.

 

– Cilvēkus no operācijas bieži vien attur tas, ka viņi nespēj par to samaksāt.

 

Es to saprotu, taču man ir jāpaslavē mūsu slimnīcas vadība, kas nu jau diezgan ilgu laiku piedāvā par saņemto ārstēšanu, tostarp arī operācijām, samaksāt ilgākā laika posmā – uz nomaksu. Manuprāt, tas situāciju būtiski uzlabo.

 

– Ja zāles būs veiksmīgi savu padarījušas vai operācija veikta un palielinātā prostata izārstēta, vai tas nozīmē, ka problēma ir prom uz visiem laikiem, vai tomēr pastāv risks, ka tā var atkārtoties?

 

Diemžēl otrais variants – tā var atkārtoties. Tāpēc arī pēc ārstēšanās regulāri ir jāveic pārbaudes un jākonsultējas ar savu urologu. Es ieteiktu katram vīrietim atrast savu speciālistu un nestaigāt no viena pie cita, jo ir svarīgi, ka ārsts savu pacientu pazīst slimības dinamikā, zina, kā tā attīstījusies, kā ārstēta, kādi bijuši sarežģījumi, kā notikusi atveseļošanās, un redz, ja tā atgriežas.

 

– Starp citu, ko jūs sakāt par dabas preparātiem, kurus, kā sola reklāmās, regulāri lietojot, būs gan spēcīga urīna strūkla, gan nebūs problēmu ar seksuālo funkciju?

 

Es nekādā gadījumā negribu noliegt fitoterapiju, jo cilvēki to ir lietojuši gadsimtiem ilgi, turklāt ar labiem rezultātiem. Un es esmu pārliecināta, ka arī tie līdzekļi, kurus reklamē kā uroloģisko problēmu novērsējus, palīdz slimībai nepietuvoties un uzlabo vīrieša vispārējo veselību. Taču to gan es varu pateikt, ka šie preparāti nevar novērst problēmu, ja tā jau ir nopietna. Taču tie var būt palīgs medikamentozajā ārstēšanā, lai aizkavētu jau esošo simptomu tālāku attīstību. Redziet, lai gan fitoterapija ir ļoti sena un katrai tautai ir savi līdzekļi, pasaulē ir ļoti maz klīnisko pētījumu par šiem preparātiem. Līdz ar to nav iespējams pierādīt to efektivitāti. Tajā pašā laikā, lai medikamenti nonāktu pie pacientiem, to izstrāde ilgst gadiem un tapšanas gaitā tos testē dažādos klīniskos pētījumos. Bet profilaksei un organisma stiprināšanai: lūdzu, lietojiet droši dabas preparātus!

 

 

 

 

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Kurzemes veselības avīze”