Konferencē apspriež e-veselības ieviešanas iespējas

e-konference
Konference bija plaši pārstāvēta no ārstniecības iestāžu, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmumu, kā arī valsts institūciju un pašvaldību pārstāvju puses
Lai veicinātu efektīvu e-veselības risinājumu izmantošanu, 25.septembrī Veselības ministrija sadarbībā ar Liepājas Reģionālo slimnīcu un Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociāciju Liepājas olimpiskajā centrā rīkoja konferenci „E-veselība Latvijā".Konferences dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar paveikto e-veselības jomā Latvijā, veselības aprūpes iestāžu pieredzi procesu optimizēšanā izmantojot e-veselības risinājumus, kā arī ar e-veselības sniegtajām priekšrocībām ārstniecības pakalpojumu sniegšanā.
 
Tā bija ikgadējā konference, ko rīkoja Veselības ministrija un Latvijas Informāciju tehnoloģiju un komunikāciju asociācija. Pirmo reizi tā tika rīkota ārpus Rīgas. Konferences mērķis - vienkopus sapulcināt esošos un potenciālos informācijas tehnoloģiju lietotājus un to piedāvātājus. Konference bija plaši pārstāvēta no ārstniecības iestāžu, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmumu, kā arī valsts institūciju un pašvaldību pārstāvju puses. Liepājas Reģionālā slimnīca konferencē demonstrēja un piedāvāja iespēju ģimenes ārstiem bezmaksas piekļūt savu pacientu slimnīcā veikto radioloģisko izmeklējumu datiem, kā arī iespēju automātiski saņemt uz e-pastu slimnīcā ārstēto pacientu izrakstus u.c. informāciju.

 

Semināra pārtraukumā viens no tā organizatoriem - Zāļu cenu valsts aģentūras e-veselības nodaļas vadītājs Māris Finks atzina, ka šis pasākums pēdējo trīs gadu laikā esot visapmeklētākais un nav bijis neviens tik apmeklēts e-veselības konferences pasākums pat Rīgā. M. Finks: „Tas ir patīkams pārtiegums, jo bez IT speciālistiem ļoti daudz bija ieradušies gan medicīnas iestāžu vadītāji, gan ārstniecības personas. Cerams, ka visi atradīsim kopīgu valodu un būs vieglāk vienam otru saprast, lai attiecīgi nedaudz ātrāk nokļūtu pie mērķa - e-veselības ieviešanas."

 

Arī Reģionalās slimnīcas daktere Solvita Buša - Krampe ir pārliecināta, ka e-medicīna ir vajadzīga, jo atvieglo darbu slimnīcā - ārstam nav jāskrien pēc rentgena, nav jāgaida kamēr to aprakstīs. Bilde ir uztaisīta un datorā to jau var apskatīt. Savukārt speciālista aprakstu var saņemt pēc tam. Turklāt šo tehnoloģiju ieviešana atvieglo arī sadzīviskas lietas, kā pieteikšanās pusdienām, algas lapiņas e-pastā u.c.

Ar e-veselības ieviešanu ambulatorajā praksē pieredzē dalījās arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ambulatorās daļas vadītāja, docente Marita Ņikitina.

 

Tikai klīnikas „Gaiļezers" poliklīnikā pagājušajā gadā pēc palīdzības vērsušies 114 537 pacienti. Tas ir ievērojms skaits un bez pārdomātas darba organizēšanas neiztikt - kāda ir jūsu galvenā ieinteresētība e- medicīnā?

 

Vienā vārdā varu atbildēt - sakārtotībā. Bez šaubām, ieviešot e-medicīnu nepieciešami finansiālie resursi. Taču darba veikšanas sistēmas sakārtošana gan ambulatorajā praksē, gan stacionārā ir visas iestādes darba pamatā. Mēs sākām no pacientu plūsmas sakārtošanas - lai katrs pacients varētu pierakstīties, lai medicīniskā dokumentācija savlaicīgi nonāktu pie ārstējošā ārsta. Iesākumā gāja grūti, jo, dažkārt nācās sastapties ar darbinieku pretestību. Tāpēc e-medicīnu sākām ieviest vairākos etapos - vispirms ieviesām medicīniskās dokumentācijas elektronisko veidu. Pēc tam pievienojām reģistratūru, līdz beidzot kopējā sistēmā iekļāvām arī ārstu kabinetus. Protams, visas ārstu darbavietas mēs uzreiz neapvienojām, jo bija darbinieki, kas ar jauno datorprogrammu darbojās ļoti labi. Bija, kas strādāja vidēji un bija arī tādi, kas pavisam nestrādāja ar dartoru. Taču patīkami bija tas, ka īstenojot pirmo etapu, kad vienotā datorsitēmā iekļāvām piecu ārstu darba vietas, pie manis vērsās citi mediķi un paši steidzināja datorizēt arī viņu darba vietas. Līdz ar to mēs trīs mēnešus ātrāk palaidām visu poliklīniku nekā bijām plānojuši.

 

Līdz šim vairāk sadarbojušies tehnoloģiju pārstāvji un medicīnas darbinieki. Vai jūsu vadītājā poliklīnikā e- medicīnas pakalpojumu saņemšanā tiek iesastīti arī pacienti ?

 

Pacients ar to sastopas atnākot uz poliklīniku. Piemēram, viņam ilgstoši nav jāgada, kad mediķis beidzot sarakstīs visus nepieciešmos nosūtījums - uz ultrasonogrāfu, rentgenu, laboratoriju vai pie citiem speciālistiem, jo tagad ārsts ātri un operatīvi visus nosūtījumus aizpilda datorā un pacients ir brīvs. Ieviests arī vienotais iepriekšējais pieraksts pie speciālistiem. Tā kā pacients vienā dienā var pierakstīties pat pie vairākiem speciālistiem un zina, ja viņam, piemēram, plkst. 10.00 jāiet uz ultrasonogrāfiju, plkst. 11.00 uz rentgenu, vēl pēc stundas kaut kur citur, tad medicīniskā dokumentācija aizies viņam līdzi un viņš var būt pilnīgi mierīgs.

 

Jūsuprāt kas kavē e-medicīnas ieviešanu un kas veicina ?

 

Pirmkārt - finanses. Nerunāšu par kolēģiem un viņu savstarpējām attiecībām, kaut gan tas arī iespaido. Otrkārt - tā ir konkrētās iestādes vadības atieksme - ja vadība ir ieinteresēta to darīt, tad viss izdosies. Ja vadība nav pretīmnākoša, tad nekas nebūs. Bez šaubām ir jābūt arī kādam entuziastam, kas to īsteno. Sākumā ne visi novērtē šos centienus, bet pēc laika tomēr atzīst, ka nevar salīdzināt ar to, kā bija. Ieviešot šīs tehnoloģijas, mēs atslogojam arī vidējo medpersonālu. Parasti ārsta kabinetā strādā arī medicīnas māsa vai ārsta palīgs, kas jau no ētikas puses nav sevišķi labi. Ārstam jābūt vienatnē ar pacientu, jāizrunājas ar to, izņemot, protams, specializētos kabinetus - ginekologa, lora, urologa, kur ir cita darba specifika. Taču onkologi, terapeiti, ķirurģi u.c. var strādāt vieni paši un viņiem tas arī patīk, jo veidojas dialogs ar pacientu. Ieviešot e-medicīnu vairāk laika varam veltīt pacientam. Tas nozīmē, ka pakalpojums kļūst kvalitatīvāks un līdz ar to pacients aiziet apmierinātāks.

 

Kas ir e-veselība?

 

Par e-veselību sauc informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanu medicīniskās informācijas apstrādei, glabāšanai, pārsūtīšanai un izmantošanai elektroniskā formā. Daudzi e-veselības risinājumi darbojas jau patlaban, piemēram, ārsti lieto programmatūru medicīnisko datu uzglabāšanai, radiologi attālināti veic izmeklējumus, elektroniski saņemot rentgena un datortomogrāfijas uzņēmumus un atpakaļ nosūtot radioloģisko slēdzienu (teleradioloģija).

 

E-veselības risinājumi ģimenes ārstiem

 

Liepājas Reģionālā slimnīca piedāvā ģimenes ārstiem pieteikties uz bezmaksas e-veselības pakalpojumu: iespēju saņemt elektroniski slimnīcas veikto radioloģisko izmeklējumu rezultātus (attēlu un aprakstu) un slimnīcā ārstēto pacientu izrakstus. Lai pieteiktos uz pakalpojumu, lūgums izdrukāt slimnīcas interneta mājas lapā (www.liepajasslimnica.lv) ievietoto pieteikumu, aizpildīt to un nosūtīt uz adresi: Liepājās Reģionālā slimnīca, Slimnīcas ielā 25, Liepāja, LV - 3414.

 

 

 

Indra Grase

sabiedrisko attiecību speciāliste