Epilepsija redzamā un neredzamā: kāpēc slimību ne vienmēr pamana laikus

09. 02. 2026.

9. februāris - Starptautiskā epilepsijas diena.

9. februārī pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā epilepsijas diena – diena, kas veltīta izpratnes veicināšanai par epilepsiju, tās dažādajām izpausmēm un cilvēku ar epilepsiju iekļaušanai sabiedrībā. Šoreiz par bērnu veselību. Epilepsija nav tikai redzamas krampju lēkmes, bet nereti arī klusi, grūti pamanāmi simptomi, kas var ietekmēt bērna attīstību un ikdienu.

“Epilepsija var izpausties ļoti dažādi,” skaidro Liepājas Reģionālās slimnīcas bērnu neiroloģe Ilze Štrāle. “Pacienti, lai izslēgtu vai pierādītu epilepsiju, ir rūpīgi jāizmeklē.”

Par epilepsiju parasti sāk domāt brīdī, kad parādās simptomi – sastingšanas epizodes, krampji, dīvainas aizdomāšanās reizes. Ja ir krampji, vecāki gandrīz vienmēr vēršas pie ārsta, jo tas ir uzreiz pamanāms un biedējošs simptoms. Taču krampji nav vienīgā epilepsijas izpausme. Epilepsijas lēkme var noritēt arī bez krampjiem – bērns kļūst ļengans, nokrīt, izskatās it kā būtu noģībis. Šādās situācijās biežāk tiek domāts par ģībšanu, tomēr arī tad bērns noteikti ir jāizmeklē.

“Epilepsija sevī slēpj krišanas fenomenu un apziņas atslēgšanos,” skaidro ārste. “Taču var būt arī lēkmes bez apziņas zuduma – pie skaidras apziņas, bet ar raustīšanos tikai kādā no ķermeņa daļām, piemēram, rokā, kājā vai pēdā.”

Dažkārt šādas izpausmes var palikt nepamanītas, īpaši vidē, kur ir daudz bērnu – bērnudārzā vai skolā. Tomēr Ilze Štrāle uzsver, ka epilepsijai raksturīgas stereotipiskas izpausmes – tās parasti atkārtojas vienā un tajā pašā veidā. Ja ir atkārtotas vienāda veida raustes, apkārtējie tās parasti pamana diezgan ātri.

Grūtāk atpazīstamas ir īslaicīgas sastinguma epizodes. “Tas, ko var ilgāku laiku nepamanīt gan vecāki, gan pedagogi, ir īss acu skatiena sastingums,” stāsta ārste. “Bērns skatās uz priekšu, uz mirkli sastindzis, un tajā brīdī viņu nevar izsaukt no šī stāvokļa.” Šādas epizodes parasti ilgst 10 – 20 sekundes. Dažreiz tās pavada mikrosimptomi – lūpiņu čāpstināšana, pirkstu kustības, bet reizēm ārēji nekas cits nav redzams.

Šīs tā saucamās absansu lēkmes ir jāārstē, jo tās var ietekmēt bērna attīstību un mācību procesu. Īpaši skolā tās kļūst pamanāmas rakstīšanas laikā – iztrūkst burti vai vārdi, parādās neloģiskas līnijas burtnīcā, un pats bērns nespēj izskaidrot, kā tas noticis. Tas bieži vien ir brīdis, kad rodas aizdomas par epilepsiju.

Ilze Štrāle uzsver, ka ne katra aizdomāšanās ir epilepsija. Mazākiem bērniem līdz piecu sešu gadu vecumam ir raksturīgi iegrimt spēlēs un fantāzijās, un tas ir normāli. Taču īslaicīgas, atkārtotas “atslēgšanās”, īpaši, ja tās traucē ikdienas aktivitātēm, ir signāls, ka nepieciešama neirologa konsultācija.

Pareiza diagnostika ir ļoti būtiska, jo ir daudzas slimības, kas var izpausties ar krampjiem, bet nav epilepsija. Epilepsijas diagnoze ir svarīga arī tāpēc, ka lēkmes, īpaši tās, kas saistītas ar krišanu, var būt traumatiskas un radīt papildu veselības problēmas, piemēram, smadzeņu satricinājumus.

Izmeklēšanas pamats ir encefalogramma – smadzeņu darbības pieraksts, kas ļauj izvērtēt epileptiskas aktivitātes klātbūtni vai neesamību, kā arī kopējo smadzeņu attīstību. Atsevišķos gadījumos nepieciešami arī radioloģiskie izmeklējumi, visbiežāk magnētiskā rezonanse.

Starptautiskā epilepsijas diena atgādina – epilepsija ne vienmēr ir skaļa un uzreiz redzama. Jo agrāk tā tiek atpazīta, jo lielākas iespējas nodrošināt bērnam pilnvērtīgu attīstību un dzīves kvalitāti.

Indra Grase

SIA „LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA”

sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste

+371 26591363

indra.grase@liepajasslimnica.lv