Liepājas Reģionālai slimnīcai – 40
19. 02. 2026.
Šodien, 19. februārī Liepājas Reģionālai slimnīcai aprit 40 gadi. Iestādes mūža mērogā tas nav daudz – Latvijā ir slimnīcas pat ar gadsimtu ilgu vēsturi. Taču, ja raugāmies uz cilvēka profesionālo dzīvi, četrdesmit gadi medicīnā ir vesela ēra. Šis laiks iezīmē ne tikai vienas ēkas tapšanu un attīstību, bet arī medicīnas domāšanas, ārstēšanas metožu un pašu mediķu paaudžu maiņu.
Slimnīcas pirmsākumi meklējami vēl padomju laikā, kad lielai rūpnieciskai pilsētai kā Liepāja bija nepieciešams plašāks un modernāks veselības aprūpes nodrošinājums. Finansējuma apjoms tolaik bija cieši saistīts ar gultu skaitu, tādēļ tika pieņemts lēmums ārpus pilsētas centra būvēt apjomīgu daudzprofilu slimnīcu. Projekts bija iecerēts kā daļa no plašāka kompleksa – līdzās slimnīcai tika plānota arī liela rūpnieciskā infrastruktūra ar savu siltumapgādi, ūdensapgādi un citiem resursiem.
Rezultātā tapa iespaidīga celtne ar divpadsmit ārstnieciskajiem un diviem saimnieciskajiem stāviem – sava laika mērogiem grandiozs objekts. Slimnīca tika veidota ar plašu specializāciju klāstu. Toreizējā veselības aprūpes sistēma paredzēja, ka katrai nozarei ir savs galvenais speciālists un atbilstoša nodaļa. Līdz ar to slimnīcā darbojās acu slimību nodaļa, ausu, kakla un deguna slimību nodaļa, gastroenteroloģijas nodaļa, neiroķirurģijas nodaļa un daudzas citas. Specializācija bija izteikta, un pat neliels gultu skaits šodienas izpratnē toreiz nozīmēja atsevišķu struktūrvienību.
Medicīnas skatījums bija citāds nekā šodien. Piemēram, gastroenteroloģijas pacientiem ar čūlas slimību tika plānotas regulāras ārstēšanās kūres pavasarī un rudenī, kad biežāk novēroja slimības paasinājumus. Pacienti stacionārā pavadīja vairākas nedēļas, saņēma medikamentus un noteiktu režīmu. Mūsdienās lielākā daļa izmeklējumu un terapijas notiek ambulatori, un slimnīcā nonāk tikai sarežģītākie gadījumi.
Par slimnīcas oficiālo darbības sākumu uzskatāms 1986.gada 19. februāris, kad svinīgā ceremonijā tika pārgriezta atklāšanas lente un pirmajam galvenajam ārstam tika pasniegta simboliska atslēga. Lai gan ekspluatācijā ēka galīgajā variantā tika nodota vēlāk – 30. septembrī –, tieši februāra datums iezīmē jaunas ēras sākumu Liepājas medicīnā. Kā tas nereti bija raksturīgi tā laika būvniecības praksei, pēc svinīgās atklāšanas vēl ilgi tika pabeigti dažādi darbi un novērstas nepilnības. Pēdējais objekts, kas tika nodots ekspluatācijā pēc oficiālās atklāšanas, bija krematorijas krāsns.
Pārejas posmā pilsētā vienlaikus darbojās divas slimnīcas – jaunā Centrālā slimnīca un tā dēvētā Vecā slimnīca. Nodaļu pārcelšanās notika pakāpeniski. Pirmā darbu jaunajās telpās uzsāka Patanatomijas nodaļa, tai sekoja ausu, kakla un deguna speciālisti. Vēlāk tika pievienots Dzemdību nams, bet Bērnu slimnīca pārcēlās krietni vēlāk.
Pirmie pacienti jaunajā slimnīcā sāka stāties jau 17. februārī – Kardioloģijas un Gastroenteroloģijas nodaļās. Ministrijas uzstādījums paredzēja, ka oficiālajā atklāšanas dienā slimnīcā jābūt vismaz 200 pacientiem no plānotajiem 800. Tas radīja arī savdabīgas situācijas – pacientu netrūka, bet trūka trauku, un ēdināšana notika divās maiņās. Medikamentu apgāde bija centralizēta un smagnēja, zāles tika sadalītas stingrā kontrolē, un pat tādas ikdienā ierastas vielas kā penicilīns reizēm bija deficīts. Sterilos šķīdumus slimnīca sākotnēji nespēja sagatavot pati, un tie tika vesti no Vecās slimnīcas, ievērojot īso derīguma termiņu.
Laikam ejot, ārstēšanas metodes būtiski mainījās. Acu operācijas, kurām agrāk bija nepieciešama ilgstoša uzturēšanās stacionārā, šodien lielākoties tiek veiktas dienas stacionārā. Sirds slimību ārstēšanā noticis straujš izrāviens – ja agrāk infarkta pacienti slimnīcā pavadīja ilgu laiku, tad mūsdienās, pateicoties invazīvās kardioloģijas un modernu diagnostikas metožu attīstībai, hospitalizācijas laiks ir ievērojami saīsinājies.
Mainījies ir arī ārsta darba raksturs. Agrāk diagnoze lielā mērā balstījās ārsta pieredzē, klīniskajā domāšanā un fiziskajā izmeklēšanā. Tehnisko iespēju bija maz: rentgens darbojās tikai dažas dienas nedēļā, laboratoriskie izmeklējumi tika ieviesti pakāpeniski. Mūsdienās ārstēšana nav iedomājama bez plaša analīžu un izmeklējumu klāsta. Laboratorijās darbojas moderni analizatori, diagnostikā plaši tiek izmantota ultrasonogrāfija, datortomogrāfija un citas attēldiagnostikas metodes, rezultātus apstrādā digitālās sistēmas. Ja agrāk apendicīta diagnozi noteica, balstoties ķirurga pieredzē un klīniskajā novērojumā, tad šodien tā tiek apstiprināta ar attēldiagnostikas palīdzību.
Kopā ar slimnīcu augušas arī mediķu paaudzes. Gadu gaitā izveidojusies vide, kurā tiek sagatavoti jaunie speciālisti – rezidenti, kuri izvēlas turpināt darbu Liepājā. No kādreizējās Centrālās slimnīcas tā kļuvusi par reģionālu daudzprofilu ārstniecības iestādi ar nozīmīgu lomu Kurzemes reģionā.
Pēdējās desmitgadēs slimnīca piedzīvojusi vērienīgu attīstību un rekonstrukciju. Atjaunotas un modernizētas nodaļas, uzlabota infrastruktūra, iegādātas jaunas diagnostikas un ārstēšanas iekārtas. Tiek īstenoti energoefektivitātes projekti, sakārtota vide pacientiem un personālam, attīstīti ambulatorie pakalpojumi un dienas stacionārs. Slimnīca kļuvusi par vienu no attīstītākajiem medicīnas centriem ārpus Rīgas, nodrošinot gan neatliekamo palīdzību, gan plānveida ārstēšanu plašā specialitāšu klāstā.
Tomēr izaicinājumu netrūkst arī mūsdienās. Veselības aprūpes finansējums, personāla piesaiste un noturēšana, demogrāfiskās pārmaiņas un pieaugošās pacientu vajadzības prasa pastāvīgu pielāgošanos. Tehnoloģiju attīstība nozīmē arī nepārtrauktu investīciju nepieciešamību. Mainās normatīvais regulējums, pieaug kvalitātes un drošības prasības. Taču slimnīca turpina iet līdzi laikam – attīstot pakalpojumu klāstu, stiprinot sadarbību ar citām ārstniecības iestādēm un augstskolām, ieviešot digitālos risinājumus un uzlabojot pacientu pieredzi.
Ja pirms 40 gadiem slimnīca bija jauna un ambicioza iecere, tad šodien tā ir nobriedusi, pieredzējusi un vienlaikus uz nākotni vērsta ārstniecības iestāde. Mainījusies ir gan medicīna, gan tehnoloģijas, gan sabiedrības gaidas. Mainījušies esam arī mēs paši – mediķi, vadītāji un arī pacienti. Augusi mediķu profesionalitāte, zināšanas un prasmes. No ēkas ar daudzām nodaļām un lielu gultu skaitu slimnīca pārtapusi par modernu, efektīvu un uz pacientu vajadzībām orientētu medicīnas centru.
Slimnīcas vēsture ir stāsts par nepārtrauktu kustību – no ieceres līdz realizācijai, no centralizētas sistēmas līdz mūsdienīgai, uz kvalitāti balstītai veselības aprūpei. Tā ir arī liecība tam, ka, neraugoties uz laika un sistēmu maiņu, galvenais paliek nemainīgs – cilvēks un rūpes par viņa veselību. Un, lai arī izaicinājumi saglabājas, slimnīca turpina attīstīties, apliecinot, ka pārmaiņas nav šķērslis, bet gan izaugsmes priekšnoteikums.
Publikācijā izmantoti:
Latvijas Nacionālā arhīva Liepājas zonālā valsts arhīva materiāli.
Laikraksta “Kurzemes vārds” arhīva materiāli.
Indra Grase
SIA „LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA”
sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste
+371 26591363
indra.grase@liepajasslimnica.lv