Reanimācijas pacients ir komandas darbs. Kāpēc jaunie ārsti izvēlas Liepāju

17. 07. 2026.

Pēc pieciem intensīviem rezidentūras gadiem jau šī gada oktobrī Edvīns Bergmanis kļūs par sertificētu anesteziologu-reanimatologu un turpinās darbu Liepājas Reģionālajā slimnīcā. Lai gan viņš nāk no mediķu ģimenes un uzaudzis Jelgavā, izvēle par labu medicīnai un vēlāk – Liepājai – nav bijusi pašsaprotama. To noteikusi gan paša gūtā pieredze, gan pārliecība, ka ārsta profesija ļauj ne tikai palīdzēt cilvēkiem, bet arī veidot stabilu nākotni.

Edvīna tētis ir bērnu traumatologs, mamma – medicīnas māsa. Tomēr, kā viņš uzsver, vecāki nekad nav centušies ietekmēt viņa izvēli. "No vecāku puses nebija nekāda spiediena kļūt par mediķi. Taču vidusskolā, domājot par nākotni, redzēju, ka mūsu ģimenē viss nepieciešamais bija nodrošināts. Sapratu, ka medicīna ir profesija, kurā, smagi strādājot, varēšu nodrošināt arī savu ģimeni. Tā ir profesija, kas vienmēr būs vajadzīga, un, manuprāt, tās nozīme tikai pieaugs."

Reālo priekšstatu par medicīnu viņš ieguva vēl skolas gados. Katru vasaru Edvīns strādāja Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā – sākumā medicīnas statistikā, vēlāk operāciju blokā par sanitāru. Šī pieredze ļāva ieraudzīt slimnīcas ikdienu no cita skatpunkta. "Visas vasaras pavadīju operāciju blokā. Redzēju, kā strādā ārsti, māsas un viss personāls. Tad arī radās pārliecība, ka vēlos būt daļa no šīs vides. Kopā salikās vairāki faktori – ģimenes piemērs, paša pieredze slimnīcā un apziņa, ka šī ir profesija ar stabilu nākotni."

Ilgu laiku Edvīns bija pārliecināts, ka sekos tēva pēdās un kļūs par traumatologu. "Pirmajos studiju gados ļoti daudz laika pavadīju pie traumatologiem, braucu voluntēt. Bet vienā brīdī sapratu, ka vēlos ko citu. Pēdējos trīs studiju gadus strādāju Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Bija vairāki ļoti smagi izsaukumi, kuros ieradās ārsta-speciālista brigāde ar anesteziologu-reanimatologu. Man ļoti patika kā viņš ar tādu mieru ienāca tajā akūtajā situācijā, kad pacienta stāvoklis ir smags un kā viņš spēja to stabilizēt. Tā sajūta, ka vari palīdzēt cilvēkam vissmagākajā brīdī, ir ļoti nozīmīga. Sapratu, ka tieši šī ir specialitāte, kas mani patiesi aizrauj. Tajā nav divu vienādu dienu – katrs gadījums ir atšķirīgs un prasa ātru domāšanu, plašas zināšanas un spēju sadarboties ar dažādu jomu speciālistiem. Anesteziologs-reanimatologs var būt iesaistīts jebkura pacienta ārstēšanā, tāpēc nepārtraukti jāmācās un jāpapildina zināšanas. Tieši šī dinamika, daudzveidība un nepārtrauktā profesionālā izaugsme šajā specialitātē šķiet visvērtīgākā.”

Edvīns atzīst, ka viens no iemesliem, kāpēc izlēmis palikt Liepājā ir arī personāls. "Kolektīvs man šeit ļoti patīk. Turklāt pēdējos gados tam pievienojušies daudzi jauni un enerģiski speciālisti un milzīgs paldies viņiem par to, ko viņi dara. Manā skatījumā reanimācijas pacients ir komandas darbs. Ārsts var pieņemt lēmumus un nozīmēt ārstēšanu, bet bez māsām, māsu palīgiem, ārstu palīgiem, sanitāriem un visa pārējā personāla tas nav iespējams. Katram ir savi pienākumi un atbildība un tikai kopā mēs varam panākt labu ārstēšanas rezultātu.”

Runājot par izvēli strādāt tieši Liepājas Reģionālajā slimnīcā, Edvīns uzsver, ka viņam bija svarīgi atrast līdzsvaru starp profesionālajām iespējām un dzīves kvalitāti. "Liepājas Reģionālā slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde Kurzemē ar plašu pacientu profilu. Man negribējās dzīvot Rīgā, bet vienlaikus arī nevēlējos strādāt mazā slimnīcā. Liepāja ir ideāls vidusceļš – pietiekami liela slimnīca ar daudz iespējām profesionāli augt un vienlaikus pilsēta, kur ir patīkami dzīvot."

Kopā ar sievu Anitu, kura slimnīcā ir kardioloģijas rezidente, viņi audzina pusotru gadu veco dēlu Jēkabu. Edvīns atzīst, ka pilsēta kļuvusi par viņu mājām. "Mēs Liepāju esam ļoti iemīlējuši. Šeit ir jūra, skaista vide, daudz vietu, kur pavadīt brīvo laiku. Pilsēta attīstās, tajā ir dzīvība, un pēc darba ir iespēja izvēdināt galvu gan pie jūras, gan apmeklēt kādu pasākumu. Esam ļoti priecīgi, ka dzīvojam tieši šeit."

Viņš neslēpj, ka rezidentūras gadi prasījuši daudz spēka ne tikai pašam, bet arī viņa tuviniekiem. "Gribu pateikt milzīgu paldies savai ģimenei – sievai un dēlam. Daudzas naktis esmu pavadījis darbā, kamēr sieva viena rūpējās par mūsu mazo. Bez viņu atbalsta šis ceļš nebūtu iespējams."

Jaunajiem ārstiem svarīga ir ne vien iespēja profesionāli pilnveidoties, bet arī vide, kurā viņi jūtas novērtēti un piederīgi, kur iespējams attīstīt savu profesionālo potenciālu, strādāt spēcīgā komandā un vienlaikus veidot pilnvērtīgu dzīvi ārpus darba.

Indra Grase

SIA „LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA”

sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste

indra.grase@liepajasslimnica.lv