Kolposkopija – precīzs izmeklējums savlaicīgai dzemdes kakla izmaiņu diagnostikai

12. 01. 2026.

Janvāris – Starptautiskais dzemdes kakla vēža modrības mēnesis.

Dzemdes kakla vēzis pēc dzemdes ķermeņa un krūts dziedzera vēža ir trešā biežākā ļaundabīgo audzēju lokalizācija sievietēm. Lai slimību atklātu savlaicīgi — vēl pirmsvēža stadijā — īpaši nozīmīga ir precīza diagnostika. Liepājas Reģionālā slimnīca ir viena no trim ārstniecības iestādēm Latvijā, kur pieejama kolposkopija - augstas precizitātes dzemdes kakla izmeklējums, kas ļauj laikus konstatēt pirmsvēža izmaiņas un novērst nopietnu onkoloģisku saslimšanu attīstību.

Taču kolposkopija nav ikdienas ginekoloģiska pārbaude – tā ir augstas precizitātes metode, kuru veic salīdzinoši neliels skaits speciālistu. “Latvijā ārstu, kuri ir sertificēti kolposkopijas metodē, ir ļoti maz,” stāsta Liepājas Reģionālās slimnīcas ginekoloģe Evita Lapšāne, viena no šīs metodes speciālistēm. Kurzemē šāds sertifikāts ir vēl tikai Liepājas slimnīcas ginekoloģei Margaritai Vasjutenko. Savukārt dzemdes kakla operācijas Liepājas Reģionālajā slimnīcā tiek veiktas gan vispārējā, gan lokālā anestēzijā.

Uz kolposkopiju sieviete pati pieteikties nevar – tai nepieciešams ārsta nosūtījums. “Vienmēr ir konkrēts iemesls – izmaiņas analīzēs, aizdomas par dzemdes kakla bojājumiem vai citi signāli, kas liecina par iespējamu paaugstinātu risku saslimt ar dzemdes kakla vēzi,” skaidro E. Lapšāne. Ja saņemti aizdomīgi dzemdes kakla vēža skrīninga rezultāti, nosūtījumu uz valsts apmaksātu kolposkopijas izmeklējumu var izrakstīt ginekologs vai ģimenes ārsts, kuriem ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu.

Ja citoloģiskajās analīzēs konstatētas izmaiņas, tas gan nenozīmē, ka kolposkopija jāveic steidzami. “Kolposkopija nav Zaļā koridora izmeklējums un netiek veikta neatliekamā kārtā,” uzsver ārste. “Šādos gadījumos izmeklējumu parasti nodrošinām divu līdz trīs mēnešu laikā, un tas ir pilnīgi drošs, medicīniski pamatots gaidīšanas periods.”

Ārste skaidro, ka izmaiņas dzemdes kakla šūnās neveidojas strauji. “Sievietes nereti satraucas, saņemot analīžu atbildes, taču jāuzsver – lielākajā daļā gadījumu situācija nav akūta. Var mierīgi sagaidīt pierakstu, jo pāris mēnešu laikā izmaiņas būtiski neprogresē,” norāda E. Lapšāne, uzsverot, ka svarīgākais ir izmeklējumu patiešām veikt, nevis to veikt steigā.

Vienlaikus ārste uzsver, ka gadījumos, kad ginekologs jau ambulatorās apskates laikā konstatē vizuāli aizdomīgas izmaiņas, rīcība ir tūlītēja. “Ja apskates laikā redzam aizdomīgas zonas, audu paraugi – biopsija – tiek paņemti jau uzreiz,” skaidro E. Lapšāne. Šādos gadījumos histoloģiskā izmeklēšana ļauj ātrāk iegūt precīzu diagnozi, negaidot kolposkopiju, kas šeit kalpo kā papildu, padziļināts izmeklējums.

Liepājas Reģionālajā slimnīcā kolposkopija ir pieejama gan kā valsts apmaksāts izmeklējums (sieviete sedz tikai pacienta līdzmaksājumu), gan kā maksas pakalpojums. Procedūras laikā ar speciālu optisko iekārtu – kolposkopu – dzemdes kakls tiek apskatīts lielā palielinājumā. “Vispirms dzemdes kaklu apstrādā ar īpašiem šķīdumiem, kas iekrāso bojātās vietas. Tas ļauj precīzi saskatīt pat ļoti nelielas izmaiņas,” stāsta ārste. Viņa uzsver, ka Liepājas Reģionālajā slimnīcā pieejama augstas kvalitātes aparatūra, kas būtiski uzlabo diagnostikas precizitāti.

Ja izmeklējuma laikā tiek konstatētas patoloģiskas izmaiņas, kolposkopija ļauj precīzi noteikt bojājuma lokalizāciju un nepieciešamības gadījumā paņemt audu paraugus histoloģiskai izmeklēšanai. “Mēs varam pamanīt un izvērtēt izmaiņas, kuras parastas ginekoloģiskās apskates laikā nav pamanāmas,” uzsver E. Lapšāne. “Tieši tāpēc kolposkopija ir būtisks izmeklējums priekšvēža stāvokļu savlaicīgā diagnostikā un ārstēšanā.”

Ārste atzīst, ka valsts apmaksātais dzemdes kakla vēža skrīnings Latvijā joprojām netiek izmantots pietiekami aktīvi, lai gan situācija ar katru gadu uzlabojas un sievietes arvien biežāk izmanto šo iespēju. Sieviešu atsaucību veicina ģimenes ārsti, vecmātes un ginekologi, kuri mudina pacientes apmeklēt ārstu un atsaukties uz skrīninga uzaicinājumiem. “Mēs dažādos veidos cenšamies motivēt sievietes izmantot skrīninga iespējas, tomēr apmeklējums joprojām varētu būt lielāks,” norāda ārste.

Jo vairāk sieviešu veic skrīningu, jo lielāka iespēja savlaicīgi atklāt izmaiņas un nonākt pie precīziem papildu izmeklējumiem. Tas ļauj novērst onkoloģiskas saslimšanas, piemēram, laikus konstatējot priekšvēža izmaiņas dzemdes kakla audos – displāziju. Kolposkopiju iespējams veikt arī grūtniecības laikā – tā ir droša gan mātei, gan auglim.

Kolposkopija ir ne tikai precīzs, bet arī savlaicīgs solis ceļā uz dzemdes kakla vēža profilaksi – ar nosacījumu, ka sievietes izmanto iespēju laikus pārbaudīt savu veselību.

Indra Grase

SIA „LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA”

sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste

+371 26591363

indra.grase@liepajasslimnica.lv