Endoskopijas nodaļa
Endoskopiskās diagnostikas izmeklējumi:
- augšējā endoskopija (fibrogastroskopija),
- apakšējā endoskopija (kolonoskopija),
- fibrobronhoskopijas izmeklējumi.
!!! Pieteikties uz augšējās un apakšējās endoskopijas izmeklējumiem var:
- personīgi Ambulatorās veselības daļas reģistratūrā,
- pa tālruni: 63403231 katru darba dienu no plkst. 8.00 līdz 16.00,
- vai slimnīcas mājas lapā www.liepajasslimnica.lv (e-pieraksts).
Ambulatorās veselības daļas reģistratūrā, reģistrējoties uz izmeklējumiem, jāuzrāda derīgs ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījums, kā arī personu apliecinošs dokuments.
!!!Bez ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījuma diagnostikas izmeklējumi pieejami par maksu, saskaņā ar slimnīcas maksas pakalpojumu cenrādi.
1. Augšējā endoskopija (fibrogastroskopija)
Slimnīcā sertificēti ārsti gastroenterologi - endoskopisti strādājot ar modernu videoendoskopijas iekārtu, veic kuņģa, zarnu un žults ceļu slimību diagnostiku un terapiju.
Ar videoendoskopijas iekārtas palīdzību iespējams diagnosticēt:
- barības vada saslimšanas,
- dažāda veida gastrītus, gastropātijas, celiakiju u.c.,
- polipus,
- resno zarnu iekaisumus,
- ļaundabīgus audzējus agrīnā stadijā,
- iespējama svešķermeņu evakuācija.
Kas jāzina pacientam pirms augšējās endoskopijas (fibrogastroskopijas)
2. Apakšējā endoskopija (kolonoskopija)
Apakšējā endoskopija, jeb kolonoskopija ir resnās zarnas izmeklēšanas procedūra, kas ļauj savlaicīgi diagnosticēt un ārstēt resnās un taisnās zarnas slimības, t. sk. audzējus. Kolonoskopijas laikā ārsts diagnozes precizēšanai var paņemt sīkus audu paraugus (biopsijas), ko tālāk nosūta uz morfoloģijas laboratoriju izmeklējumu veikšanai. Biopsiju ņemšana ir nesāpīga un pacientam nekaitīga. Izmeklējums tiek veikts izmantojot vispārējo anestēziju vai sedāciju.
Kolonoskopiju visbiežāk iesaka šādos gadījumos:
- pēdējo 4-5 nedēļu laikā vēdera izejas ritms ir mainījies uz caurejām vai aizcietējumiem, vai vēdera izeja ir kļuvusi apgrūtināta vai sāpīga, vai izteikti neregulāra,
- izkārnījumiem ir asiņu vai gļotu piejaukums,
- neizskaidrojams ķermeņa masas zudums, nespēks, mazasinība,
- ģimenes locekļiem diagnosticēts audzējs.
Kas jāzina pacientam pirms apakšējās endoskopijas (kolonoskopijas)
Kolorektālā jeb zarnu vēža diagnostika
3. Bronhoskopijas izmeklējumi
Bronhoskopija ir elpceļu izmeklēšanas procedūra. To veic gan ārstnieciskos, gan diagnostiskos nolūkos, lai atklātu iekaisuma procesu, izmaiņas un deformācijas elpceļos, atrastu svešķermeni vai paņemtu materiālu (sekrētu) papildu izmeklēšanai bakterioloģisko, citoloģisko analīžu veikšanai u.c..
Bronhoskopija ir neaizstājama izmeklēšanas metode:
- neskaidra, ieilguša klepus gadījumā,
- ja ir asinsspļaušana,
- ja nepieciešama svešķermeņu evakuācija no elpceļiem,
- plaušu vēža diagnostikā.
Izmeklējums tiek veikts pacientam atrodoties stacionārā, procedūra ilgst apmēram 10-15 minūtes. Atrašanās ilgums slimnīcā atkarīgs no tā, vai jāveic vēl kādi papildu izmeklējumi vai ārstēšana. Veicot tikai bronhoskopiju, parasti nākošajā dienā var izrakstīties no slimnīcas.
Uz bronhoskpijas izmeklējumiem pacientu piesaka ģimenes ārsts vai speciālists un nosūta to uz slimnīcu stacionēšanai Iekšķīgo slimību nodaļā (15.nod.), iepriekš saskaņojot ar nodaļu pa telefonu: 63403308 darba dienās no pulksten. 8.00 līdz 14.00.
Reģistrējoties uz izmeklējumiem, Ambulatorās veselības daļas reģistratūrā jāuzrāda derīgs ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījums, kā arī personu apliecinošs dokuments.
Uzmanību!
Veicot bronhoskopiju, pēc medikamentu ievadīšanas var rasties miegainība, uzmanības trūkums, samazināta koncentrēšanās spēja, tāpēc 12 stundas pēc izmeklējuma veikšanas nedrīkst vadīt transporta līdzekļus, strādāt augstumā vai ar mehānismiem, kas prasa īpašu koncentrēšanos un precizitāti. Ja izmeklējums ir veikts narkozē nedrīkst vadīt auto vismaz 12.st. , jo var būt miegainība, reakcijas trūkums.