Dzemdību sāpju remdēšanas iespējas Liepājas Reģionālās slimnīcas Dzemdību nodaļā
No dzemdību sāpēm izvairīties ir tikpat kā neiespējami, tomēr katra sieviete šo pārbaudījumu uztver citādi. Vienai dzemdības ir dzīves skaistākais notikums, bet citai – visļaunākais murgs.
Sāpes ietekmē divi komponenti – fiziskie un emocionālie. Bieži vien tieši emocionālie faktori ir tie, kas ietekmē sievietes vērtējumu par dzemdībām kopumā, to skaitā piedzīvotajām dzemdību sāpēm.
Fiziskie faktori, kas palielina sāpju sajūtu
Ir pierādīts, ka šādi fiziskie faktori var ietekmēt to, ka sievietei šķiet – sāp vēl vairāk!
- Skābekļa trūkums. Skābekļa trūkums var kaitēt ne tikai sievietei, bet arī bērniņam. Nepilnīgu elpošanu var pazīt pēc tā, ka kontrakcijas vilni sieviete burtiski izcieš – ar aizturētu elpu un saspringtu žokli. Nepilnīga elpošana audzē arī stresa un bezpalīdzības izjūtu, veicina saspringumu. Bet, apzināti elpojot, dzemdētāja kontrolē notiekošo, pārvalda savu ķermeni un viņai ir vieglāk atslābināties. Skābeklis, tāpat kā ēdiens un ūdens, pabaro ķermeni un dod enerģijas rezerves. Elpas ritmam ir brīnišķīga, nomierinoša ietekme, kas ļaus atslābināties.
- Nogurums. Jo vairāk spēka, jo lielākas spējas izturēt arī sāpes. Dzemdētājai ir svarīgi apzināties, ka atpūtas brīžos starp kontrakcijām laiks tiešām jāvelta tikai un vienīgi atpūtai, pilnīgam atslābumam, bez liekām kustībām un pat runāšanas.
- Par maz šķidruma! Par ūdens regulāru pasniegšanu un trauka uzpildīšanu ir vērtīgi uzdot parūpēties līdzās esošajai atbalsta personai (vīram, draudzenei, dūlai).
- Bada sajūta. Ēdiens ir būtisks enerģijas avots, pēc kārtīgas paēšanas arī spēka ir vairāk. Pašā dzemdību sākumā ieteicama olbaltumvielām bagāta maltīte, bet dzemdību beigu posmā noderēs ogļhidrātu uzkodas ātrai enerģijas ieguvei.
- Mazuļa guļa. Ja mazulis iegrozījies ar savu mugurkaulu pret sievietes mugurkaulu, kauliem vienam pret otru spiežoties, var rasties stipras sāpes muguras lejasdaļā. Mazuļa guļu ir iespējams maigi koriģēt, piemēram mainot pozas, palīdzot bērniņam ierotēt dzimšanai vieglākā pozīcijā.
- Stimulācija, ja dzemdību sāpes nepieaug stiprumā un biežumā. Stiprākas sāpes nozīmē arī straujāku dzemdes vēršanos, tādējādi dabiski tiek veicināta dzemdību norise, neizjaucot iespēju rasties visiem vajadzīgajiem hormoniem. Ļaušanās šīm sāpēm gan prasīs arī emocionālo gatavību.
Emocionālie faktori, kas ietekmē sāpju uztveri
- Attieksme. Ļoti daudz ko nosaka pašas sievietes uzskati par dzemdībām – viņa uz tām iet kā uz mocībām vai uzskata šo pieredzi par neatkārtojamu un spēcinošu, pat ja tā atnes ķermeniskas sāpes. Šo stāvokli ietekmē gan darbības, kas veiktas sagatavošanās posmā, gan visa sievietes līdzšinējā dzīve – prāta stāvoklis, domas, kas tajā rosās, audzināšana, dzīves laikā uzkrātā informācija. Vecmātes iesaka gatavoties dzemdībām ar domu, ka tas IR sāpīgs process. Ir svarīgi laikus iepazīt sevi un domāt par to, kas dzemdībās var palīdzēt atslābināties, kā arī par to, kādi ir pieejamie resursi emocionāli un fiziski grūtos brīžos.
- Kultūra, informatīvais fons. Pirms dzemdībām ir vērts izvēdināt galvu un nokratīt nost to, kas apziņā par dzemdībām nosēdies no senākiem laikiem – no mammas, vecmāmiņu, citu sieviešu stāstiem. Ļoti svarīgs ir sagatavošanās posms līdz dzemdībām, gan pašās dzemdībās būt kopā ar atbalsta personu – vecmāti, vīru vai citu savu izvēlētu personu. Galvenais mērķis atbalsta personai šajā gadījumā – radīt sievietei drošības izjūtu un ticību sev un saviem spēkiem, tad arī dzemdībās būs vieglāk ļauties nezināmajam, pārslēgties, ja kaut kas nenorit saskaņā ar ideālo plānu, un kopumā baudīt šo procesu kā brīnumainu un vienreizīgu dzīves notikumu.
- Traumatiska pieredze. Dzemdības ir spēcīgs emocionāls un ķermenisks notikums, kas var izcelt senu vai aktualizēt ne tik senu traumatisku intīmo pieredzi. Svarīgākais ir nevis pats pagātnes notikums, bet sievietes subjektīvais pārdzīvojums, kas ar to saistās. Tā var būt gan piedzīvota seksuāla vardarbība, gan neveiksmīgs ārsta apmeklējums, gan traumatiskas iepriekšējās dzemdības u. c. Nepārstrādāta trauma var radīt situāciju, kad senā pieredze izlec ārā spēcīgas pretestības formā – dzemdību process iestrēgst, sāpes palielinās, sievietei ir grūtības nodalīt pagātni no tagadnes. Ja tas vairs nav iespējams, noteikti vajadzētu pirms dzemdībām runāt par notikušo ar savu atbalsta personu, tai skaitā vienoties par rīcības plānu, lai dzemdībās nosargātu sievietes privāto telpu un intimitāti un spētu atšķirt pašreiz notiekošo no pagātnes atmiņām.
- Nedroša vide. Nezināmās vietās ikviens jūtas nedroši. Pastiprināti izstrādājas hormons adrenalīns, kas iedarbojas pretēji tam, kas ir vajadzīgs dzemdību vēršanās fāzē. Tādēļ ir labi pirms gaidāmā notikuma iepazīties ar izvēlēto dzemdību vietu, kā arī iztaujāt par kārtību tajā (uzņemšana, garderobe, istabiņas, dokumenti u. tml.) Liepājas Reģionālās slimnīcas Dzemdību nodaļā katru dienu iespējama iepazīšanās ekskursija, kuru no plkst. 18.00 līdz 20.00 vada dežūrā esoša vecmāte.
- Atbalsta personas trūkums. Sievietes spriedzi dzemdībās būtiski var paaugstināt atbalsta personas trūkums. Kad vienai pašai jātiek galā ne tikai ar dzemdību procesu, bet arī dažādām blakus nodarbēm – dokumentu kārtošanu, tualetes apmeklējumu, ēdiena sameklēšanu, ūdens sagādi u. c. –, atliek mazāk iespēju brīvi ļauties procesam.
- Vēlme kontrolēt. Dzemdībām var un vajag gatavoties, tomēr visu ietekmēt nevar. Būs arī apstākļi un norises, kas paliks ārpus dzemdētājas kontroles – katras dzemdības ir unikālas un iepriekš neparedzamas. Vēlme kontrolēt rada spriedzi. To var mazināt, jau iepriekš sakārtojot visu, kas ir atkarīgs no pašas sievietes.
Ir skaists teiciens, ka dzemdību sāpes atver sievietes sirdi beznosacījumu mīlestībai, kuras dēļ spējam mīlēt savu mazulīti tikai tāpēc, ka viņš mums ir!
Vājas kontrakcijas dzemdes kaklu atvērt nevar. Sāpes ir kā dzemdību pavadones, kas norāda virzienu, kurp doties, tikai jāiemācās tās saprast un tulkot. Piemēram, ja sāp arī starp kontrakcijām, visticamāk, vajag vairāk atslābināties, jāpamaina poza, elpošana.
Dzemdību sāpes
Dzemdību sāpes atšķiras no citiem sāpju veidiem. Tās dod pozitīvu signālu, ka dzemdību process notiek un ka bērns drīz piedzims. Sāpes nesākas pēkšņi. Tās sākas pakāpeniski, pastiprinās un izzūd. Dzemdību ritms palīdz sievietei pierast pie sāpēm un iemācīties pašai tikt ar tām galā.
Dzemdību sāpju intensitāte var atšķirties, un to ietekmē daudzi un dažādi apstākļi, piemēram, bērna lielums, dzemdētājas iegurņa uzbūve, kontrakciju daba, emocijas, uztraukums un bailes.
Ilgstošas, intensīvas dzemdību sāpes dažos gadījumos var radīt ne tikai pacientes ciešanas, bet arī nopietnas problēmas – dzemdību darbības traucējumus, pacientes veselības problēmas un skābekļa trūkumu bērnam, tāpēc daudzās situācijās efektīva dzemdību analgēzija ir ļoti iesakāma medicīnisku apsvērumu dēļ, un par to Jūs informēs vecmāte un ārsts.
- Anestēzija (bez sajūtām) ir nejūtīgums sāpīgu manipulāciju, piemēram, ķirurģiskas operācijas laikā.
- Analgēzija (bez sāpēm) ir sāpju, piemēram, dzemdību sāpju, mazināšana jeb remdēšana.
Atsāpināšanas metodes
Parasti atsāpināšanas metodes iedala dabiskajās un medicīniskajās metodēs. Dabiskās nozīmē, ka tiek izmantotas organisma paša atsāpināšanas sistēmas. Organisms tiek stimulēts, lai ražotu dažādas sāpes atvieglojošas vielas, tajā skaitā endorfīnus (organisma paša morfijs). Sāpju impulsus var kavēt arī stimulējot citus nervu impulsus.
- Smadzeņu apmānīšana. Sagatavošanās dzemdībām – dzemdību pozu apgūšana, dažādu masāžai līdzīgu paņēmienu iemācīšanās un elpošanas vingrinājumi, kurus māca vecāku kursos – bioķīmiski sāpes nesamazina. Drīzāk tas ir veids, kas palīdz pārslēgt uzmanību no sāpēm uz elpošanu. Smadzenes tiek it kā apmānītas, jo to impulsi tiek novirzīti uz citiem centriem, līdz ar to mainās sāpju uztvere.
- Masāža (jāapgūst pašai grūtniecei un atbalsta personai pirmsdzemdību nodarbībās). Iedarbojoties uz īpašiem punktiem, tiek atvieglotas sāpes. Masāža neietekmē bērna stāvokli. Iespējam krustu masāža, vēdera apakšējās daļas masāža. Ieteicams masāžas tehniku apgūt jau pirms dzemdībām, grūtnieču nodarbībās, kur apmācīs to pareizu izpildi. Vēl var izmantot masāžu ar dušu - līdzīgi kā pie ūdens procedūrām vannā.
- Aromaterapija (jāsagatavo pirms dzemdībām līdzņemšanai). Dažādas ēteriskās vielas dod sāpju atvieglojumu kontrakciju laikā, tās sievietei ieteicams piemeklēt jau pirms dzemdībām un izmantot kontrakciju laikā kā vienu no palīgmetodēm.
- Ūdens terapija - silta vanna (pieejama Liepājas Reģionālās slimnīcas Dzemdību nodaļā). Dzemdību vannu iespējams izmantot:
- gan relaksācijai pirmajā dzemdību posmā un, sākoties izstumšanas fāzei, pārcelties uz dzemdību krēslu;
- gan aktīvajā jeb izstumšanas posmā, dzimstot bērnam.
Kādas ir priekšrocības dzemdībām ūdenī?
Dzemdības ūdenī norisinās tieši tāpat, kā dzemdības sauszemē: bērniņam piedzimt palīdz lēni un maigi, tomēr ir vēl kādas priekšrocības, kāpēc topošās māmiņas izvēlas laist savus mazuļus pasaulē ūdenī arvien biežāk.
- Relaksācija. Ūdens relaksējošais efekts ar tā siltumu un atbalstu var palīdzēt dzemdību laikā. Kontrakcijas ūdenī var mazināties spēcīgumā, tādējādi ūdens topošajai māmiņai var palīdzēt izturēt kontrakcijas, kas savukārt būs mazāk stresains laiks māmiņai un gaidāmajam mazulim. Ja topošā māmiņa ir relaksēta, tas palīdzēt elpot mierīgi, kas mazina iespēju, ka dzemdētāja ieelpos īsus un seklus elpas vilcienus, padarot kontrakcijas spēcīgākas un sāpīgākas.
- Privātums un kontrole. Kad topošā māmiņa ir iegrimusi ūdenī dzemdību laikā, viņa ir savā pasaulē un var dzemdēt netraucēti. Sevišķi pozitīvs efekts būs tad, ja telpā būs blāvs apgaismojums un netraucēs apkārtējie trokšņi. Tas var palīdzēt topošajai māmiņai just lielāku kontroli pār savu ķermeni.
- Viegluma sajūta. Zināms, ka ūdens liek justies vieglākai, tāpēc topošajai māmiņai ūdenī ir vieglāk iekārtoties, lai justos komfortabli. Dzemdētājas ērtākā poza visticamāk būs tā, kas palīdzēs mazulim virzīties caur dzemdību ceļiem, jo topošā māmiņa intuitīvi jūt, kas būtu labākais mazulim.
- Sāpju mazināšana. Sievietes atrašanās siltā ūdenī var būt lielisks sāpju mazinātājs kontrakciju laikā. Silta vanna dzemdību laikā ir tas pats kas iet vannā, lai mazinātu vēdera sāpes vai muguras sāpes, piemēram, menstruāciju laikā. Tomēr jāatceras, ka ūdens tikai mazina sāpes, nevis atsāpina, tāpēc ja vēlies īstu atsāpināšanu, piemēram, epidurālo anestēziju, nāksies kāpt laukā no vannas.
- Atbalsts dzemdību laikā. Lai sieviete dzemdētu ūdenī, ne tikai relaksētos atvēršanās periodā, ir nepieciešams slēgt līgumu vecmāti. Šādi noteikumi ir paredzēti, lai sieviete ūdensdzemdību laikā netiktu atstāta bez vecmātes uzraudzības.
- Veiksmīga dzemdību pieredze. Ūdensdzemdību pieredze pavisam atšķiras no dzemdībām uz sauszemes un pozitīvās pieredzes dēļ sievietes vēlas laist pasaulē arī nākamos bērniņus tieši ūdensdzemdībās.
- Gravitācijas spēks. Iekārtojoties ērti, sievietei var būt dzemdēt vieglāk ūdenī, nevis uz sauszemes, jo ūdens apņem ķermeni un sieviete var izmantot vannas vai baseina malas par papildus atbalsta punktu. Arī ūdenī darbojas gravitācijas spēks, jo sieviete vannā atrodas pusvertikālā pozā, kas virza mazuli pa dzemdību ceļiem, tomēr sieviete neizjūt to tik asi un sāpīgi kā būtu, atrodoties uz sauszemes.
- Mazuļa mierīga ienākšana pasaulē. Ūdensdzemdību piekritēji uzskata, ka dzemdības ūdenī ir mazāk traumatiskas nekā dzemdības uz sauszemes, jo mazulis jau mammas puncī 9 mēnešus dzīvojis augļūdenī un piedzimstot viņš ienāk jau pazīstamā vidē- ūdenī. Tātad ūdensdzemdību ideja ir tā, ka ūdens līdzība augļūdenim māmiņas dzemdē ļauj mazulim piedzimt mierīgākam un harmoniskākam nekā dzemdējot uz sauszemes.
Visbiežāk vecmāte aicina kāpt ūdenī brīdī, kad dzemdes atvērums ir 5 centimetri (aktīvā dzemdību fāze). Ja tomēr dzemdētājai ir vēlēšanās ūdens atslābinošo palīdzību izmantot jau no dzemdību sākuma, to var darīt, tikai tad pa vidu noteikti no vannas ir arī jāizkāpj, jo pārāk ilga atslābināšanās var pavājināt kontrakcijas.
Parasti ūdensdzemdībās vannā vai baseinā pavada divas līdz trīs stundas. Ir, protams, izņēmumi, kad sieviete vēlās pavadīt ūdenī ilgāku laiku, taču tas var radīt nogurumu. Ik pēc četrām stundām ūdens vannā pilnībā tiek nomainīts, lai tajā nesavairotos baktērijas. Optimālā ūdens temperatūra ir 37 grādi pēc Celsija. Placentas izdalīšanās periods var atšķirties. Parasti vannā pagaida, kamēr pulsē nabassaite un, kad tā beidz savu darbu, nabassaiti pārgriež un mamma kāpj ārā, lai placentu piedzemdētu dzemdību telpā.
Dzemdību analgēzija ar smieklu gāzi (pieejama Liepājas Reģionālās slimnīcas Dzemdību nodaļā)
Slāpekļa oksiduls ir visizplatītākā sāpju atvieglošanas metode dzemdībās. Tas ātri iedarbojas, neierobežojot mātes mobilitāti dzemdību laikā, un ātri izdalās no organisma. Slāpekļa oksidulu var kombinēt ar citiem atsāpināšanas veidiem.
Nav zināmas nevēlamas blakusparādības attiecībā uz elpošanu, asinsriti, dzemdību procesu vai citām organisma funkcijām. Tāpat nav arī zināmas nevēlamas blakusparādības bērnam. Turklāt slāpekļa oksiduls ir vienīgā zāļu atsāpināšanas metode, kuru var kontrolēt sieviete pati.
Slāpekļa oksiduls ir viena no vispārīgās iedarbības metodēm, bet, pretēji morfijam līdzīgajiem preparātiem, tā piegādi kontrolē sieviete pati.
Slāpekļa oksidula un skābekļa maisījumu ieelpo caur sejas masku, deguna zondi vai iemuti. Biežākā koncentrācija ir 50-70% slāpekļa oksidula skābeklī, bet koncentrāciju var regulēt pēc vajadzības.
Ieelpojot, slāpekļa oksiduls nonāk asinīs. Ar asinsrites palīdzību gāze tiek transportēta uz ķermeņa orgāniem, kas saņem un nodod tālāk sāpju impulsus, un iedarbojas šajās vietās. Sāpju atvieglojošā iedarbība ir sajūtama jau pēc piecām, sešām ieelpām. Tā ātri samazinās, kad elpošana maskā tiek pārtraukta.
Smieklu gāze jāsāk elpot apmēram 40 sekundes pirms gaidāmās kontrakcijas un jābeidz elpot kontrakcijas vidū, citādi metode lielu atvieglojumu nesniegs.
Starp kontrakcijām maska jānoņem un jāelpo gaiss telpā.
Sāpju remdēšanu ar smieklu gāzi vislabāk iespējams realizēt, ja dzemdes kontrakcijas ir regulāras un iepriekš paredzamas.
Smieklu gāze var izraisīt, apjukumu, eiforiju, miegainību, nelabumu, sausumu mutē un citas mazāk nozīmīgas problēmas.
Dzemdību analgēzija ar pretsāpju medikamentiem (narkotiskie pretsāpju līdzekļi pieejami Liepājas Reģionālās slimnīcas Dzemdību nodaļā)
Tā ir atsāpinošo līdzekļu ievadīšana, kas samazina galvas smadzeņu jutību uz sāpju impulsiem. Šie medikamenti darbojas arī kā miega līdzekļi. Parasti šos medikamentus ievada neilgi (2 un vairāk stundas) pirms izstumšanas perioda, lai dzemdētāja nedaudz atpūstos un uzkrātu spēkus pēdējai dzemdību fāzei. Mīnus! Mazina kontrakciju sāpes tikai uz 1-1,5 stundām, kā arī nedaudz samazina bērna elpošanas funkciju. Bērns var piedzimt nedaudz miegains, ar pazeminātu elpošanas funkciju.
Epidurālā analgēzija (pieejama Liepājas Reģionālās slimnīcas Dzemdību nodaļā)
Epidurālā līdzekļa mērķis dzemdību laikā ir nodrošināt analgēziju vai sāpju mazināšanu, nevis anestēziju, kas izraisa pilnīgu ķermeņa daļas nejutīgumu. Epidurālā analgēzija bloķē nervu impulsus no apakšējiem mugurkaula segmentiem, tādējādi samazinot sajūtu ķermeņa apakšdaļā.
Informācijai skatīt - Liepājas Reģionālās slimnīcas Epidurālās analgēzijas informācijas kartīte.
Liepājas Reģionālās slimnīcas Dzemdību nodaļā katru dienu plkst. 17:00 un plkst. 17:30 iespējamas iepazīšanās ekskursijas, kuras vada vecmāte.
Liepājas Reģionālās slimnīcas Dzemdību nodaļa
2024. gada 21. jūlijs
Informācija sagatavota izmantojot:
https://www.santa.lv/raksts/berni/cik-stipri-sapes-dzemdibas-kas-to-ietekme-2576/
https://www.santa.lv/raksts/berni/dzemdibas-udeni.-kadi-ir-ieguvumi-9202/
https://www.rdn.lv/lv/dzemdibas/anestezija-un-analgezija/
https://maminuklubs.lv/grutnieciba/20120827-atsapinasana-dzemdibas/