Asinsvadu ķirurgs Algers Brūveris atgriežas Liepājas Reģionālajā slimnīcā
20. 08. 2026.
Liepājas Reģionālajā slimnīcā pacientus pieņem pieredzējušais asinsvadu un vispārējās ķirurģijas speciālists Dr. Algers Brūveris. Ārstam ir 26 gadu pieredze medicīnā — no tiem 18 gadi aizvadīti Latvijā, bet 7 gadi nostrādāti Islandē. A. Brūveris specializējas maģistrālo artēriju saslimšanu diagnostikā un ārstēšanā, kā arī sniedz palīdzību vispārējā ķirurģijā – pacientiem ar dažāda veida vēdera sienas trūcēm, žultsakmeņu slimību, ādas un zemādas veidojumiem, kā arī citām kuņģa-zarnu trakta ķirurģiskām saslimšanām. Jautājām ārstam par pieredzi ārvalstīs, atgriešanos Liepājā, komandas darbu, asinsvadu ķirurģijas attīstību un to, kā laikus atpazīt saslimšanas, kuras nereti gadiem ilgi norit bez jebkādiem simptomiem.
Pēc septiņiem gadiem Islandē esat atgriezies Liepājas Reģionālajā slimnīcā. Kas mudināja pieņemt šādu lēmumu?
Septiņu gadu laikā pamazām sakrājas dažādas pārdomas. Protams, es varēju palikt Islandē un turpināt strādāt, jo profesionālās iespējas tur bija ļoti labas. Taču ar laiku arvien vairāk sāku ilgoties pēc mājām. Šeit ir mana ģimene, draugi. Arī vecāki kļūst vecāki, gribas būt līdzās, palīdzēt, nevis satikties tikai dažas reizes gadā. Attālums tomēr ir liels – līdz Islandei ir aptuveni četru stundu lidojums, un ik nedēļu vai pat katru mēnesi mājās neaizbrauksi.
Svarīga bija arī ģimene. Sapratām, jo ilgāk paliksim Islandē, jo vairāk bērni iesakņosies tur. Protams, viņi arī nākotnē varēs izvēlēties mācīties vai strādāt Islandē, ja paši to vēlēsies. Tāpat arī man profesionālās durvis uz Islandi nav aizvērtas. Taču sapratām, ka šobrīd ir īstais brīdis atgriezties.
Ko pavadītais laiks Islandē jums devis kā ārstam un cilvēkam?
Mēs, vecākās paaudzes ķirurgi, esam pieraduši būt ļoti patstāvīgi – pieņemt lēmumus un uzņemties pilnu atbildību. Islandē ir nedaudz cita pieeja. Tur lēmumi gandrīz vienmēr tiek pieņemti komandā. Ārsti savā starpā apspriež katru pacientu, iesaistot arī māsas. Rezultātā ikviens komandā saprot ne tikai savu darbu, bet arī kopējo situāciju. Šāda savstarpēja uzticēšanās būtiski atvieglo darbu un vienlaikus uzlabo arī pacientu aprūpi.
Otrs, ko ļoti novērtēju, ir komunikācija ar pacientiem. Islandē cilvēki mediķiem uzticas un izturas ar lielu cieņu. Taču tas ir abpusējs process. Arī ārsti velta laiku sarunai, pacietīgi izskaidro situāciju un atbild uz jautājumiem.
Protams, arī Islandē medicīnai netrūkst izaicinājumu – trūkst speciālistu un pastāv budžeta ierobežojumi. Taču kopumā finansējums un resursi ir lielāki nekā Latvijā.
Vai pēdējo gadu laikā asinsvadu ķirurģija Latvijā ir būtiski mainījusies, salīdzinot ar to, ko pieredzējāt Islandē?
Kopumā jāsaka, ka būtisku atšķirību nav. Gan Latvijā, gan Islandē operāciju veidi un ārstēšanas taktika ir ļoti līdzīga. Atšķiras nianses, jo katram ķirurgam ir savs darba stils un tehnika. Tomēr ir viena joma, kurā redzu iespēju attīstībai arī Liepājas Reģionālajā slimnīcā. Tā ir endovaskulārā ķirurģija, kas ir minimāli invazīva procedūra. Tās laikā ķirurgi izmanto katetrus un rentgena kontrolē ārstē asinsvadu slimības bez lieliem iegriezumiem. Šīs metodes piedāvā ātrāku atveseļošanās laiku, mazāk komplikāciju un minimālu rētu veidošanos.
Latvijā šīs tehnoloģijas izmanto universitātes slimnīcās, taču redzu iespēju tās plašāk attīstīt arī reģionālajās slimnīcās. Ja būtu speciālisti, kuri vēlas šajā jomā strādāt, darba noteikti netrūktu. Vienlaikus jāuzsver, ka vaļējā ķirurģija savu nozīmi nav zaudējusi. Ir situācijas, kad tā joprojām ir pacientam piemērotākā un drošākā ārstēšanas metode.
Kādas ir biežākās asinsvadu saslimšanas, ar kurām pacienti vēršas pie Jums?
Ikdienā visbiežāk sastopamies ar aterosklerozi – hronisku slimību, kuras laikā artēriju sieniņās pakāpeniski veidojas aterosklerotiskas plātnes. Tās sašaurina asinsvadus un traucē normālu asinsriti. Visbiežāk ateroskleroze skar miega artērijas, vēdera aortu, iegurņa un kāju artērijas – tieši šīs saslimšanas veido lielāko daļu mūsu ikdienas darba.
Ja sašaurināta ir miega artērija, būtiski pieaug insulta risks, savukārt kāju artēriju bojājumu gadījumā cilvēkam kļūst arvien grūtāk staigāt, jo muskuļi nesaņem pietiekami daudz skābekļa.
Sastopam arī akūtas situācijas, kad palīdzība nepieciešama nekavējoties. Piemēram, cilvēkiem ar mirdzaritmiju sirdī var veidoties trombi. Ja trombs nonāk rokas, kājas vai zarnu artērijā, asinsrite pēkšņi apstājas. Tādās situācijās laiks ir izšķirošs – asinsrite jāatjauno dažu stundu laikā, lai glābtu ekstremitāti vai dzīvībai svarīgus orgānus.
Kādi simptomi liecina, ka pienācis laiks konsultēties ar asinsvadu ķirurgu?
Daudzas asinsvadu slimības attīstās lēni un ilgu laiku nerada nekādas sūdzības. Tāpēc nereti pirmā pazīme ir jau nopietna komplikācija. Piemēram, miega artēriju aterosklerozes gadījumā cilvēks var justies pilnīgi vesels, taču pirmais simptoms var būt insults. Es vienmēr saku – miega artērijas var būt kā bumba ar laika degli. Tāpēc cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma ieteicams profilaktiski veikt miega artēriju ultrasonogrāfiju – tas ir vienkāršs izmeklējums, kas ļauj laikus atklāt izmaiņas.
Savukārt kāju artēriju saslimšanām raksturīgākais simptoms ir sāpes ikru muskuļos staigājot. Slimībai progresējot, sāpes kļūst arvien izteiktākas, bet smagākajos gadījumos arī miera stāvoklī. Ja asinsrite kļūst kritiski nepietiekama, var veidoties čūlainas nekrotiskas izmaiņas kāju pirkstu starpās, un tad nepieciešama steidzama ārstēšana.
Roku artēriju saslimšanas ir retākas, tomēr, ja pirksti pastāvīgi kļūst auksti, bāli vai parādās neierasts nespēks rokā, noteikti vajadzētu konsultēties ar speciālistu. Jo agrāk asinsvadu slimības atklājam, jo lielākas ir iespējas tās veiksmīgi ārstēt.
Kā norit pirmā konsultācija pie asinsvadu ķirurga?
Visbiežāk pie asinsvadu ķirurga pacientu nosūta ģimenes ārsts. Protams, pacienti var pieteikties arī paši, īpaši tad, ja jau iepriekš diagnosticēta asinsvadu slimība vai radušās sūdzības, kas liecina par asinsrites traucējumiem.
Pirmajā konsultācija, kas ilgst aptuveni 20 līdz 30 minūtes, uzklausu pacienta sūdzības un izvērtēju tā veselības stāvokli. Piemēram, ja cilvēks stāsta, ka staigājot sāk sāpēt ikru muskuļi vai, ka pārcietis insultu, tas jau dod ļoti būtisku informāciju un palīdz izvēlēties tālāko izmeklēšanas un ārstēšanas taktiku. Ne vienmēr nepieciešama operācija. Dažkārt pietiek ar medikamentozu terapiju un regulāru novērošanu, īpaši, ja slimība konstatēta agrīnā stadijā.
Kādi ir galvenie riska faktori, kas visvairāk ietekmē mūsu asinsvadu veselību, un ko ikviens var darīt, lai no saslimšanām izvairītos?
Būtiskākais aterosklerozes riska faktors ir smēķēšana. Tabakas dūmos esošās toksiskās vielas bojā artēriju sieniņas un veicina aterosklerotisko plātņu veidošanos. Arī "veipiem" toksiskais sastāvs nemainās — tie ir pat sliktāki un savā ziņā "efektīvāki" par parastajām cigaretēm, jo ieņemtā deva ir daudz lielāka.
Otrs nozīmīgs riska faktors ir cukura diabēts, īpaši, ja glikozes līmenis ilgstoši netiek kontrolēts. Tāpat liela nozīme ir dzīvesveidam – nepilnvērtīgam uzturam, mazkustībai un paaugstinātam holesterīna vai asinsspiediena līmenim. Protams, savu lomu spēlē arī iedzimtība, taču to mēs mainīt nevaram.
Toties varam ietekmēt savus ikdienas paradumus. Mans ieteikums ir vienkāršs – nesmēķēt, būt fiziski aktīvam, ēst sabalansēti, regulāri kontrolēt asinsspiedienu, holesterīna un glikozes līmeni, kā arī apmeklēt ģimenes ārstu. Jo agrāk riska faktori tiek atklāti un novērsti, jo lielākas iespējas izvairīties no nopietnām asinsvadu saslimšanām.
Pēc septiņiem gadiem ārvalstīs esat atgriezies Liepājas Reģionālajā slimnīcā. Kas Jums šodien darbā sniedz vislielāko gandarījumu?
Man vislielākais gandarījums ir sajūta, ka esmu atgriezies savā vietā. Liepājas Reģionālā slimnīca ir mana pirmā darba vieta, šeit esmu izaudzis par ķirurgu, un daudzi kolēģi man ir pazīstami jau gadiem. Tāpēc atgriešanās bija ļoti dabiska – sajūta bija tāda, it kā būtu pārnācis mājās.
Ķirurģija ir komandas darbs. Neviens ārsts viens pats nevar sasniegt labu rezultātu. Aiz katras operācijas stāv visa komanda – ārsti, māsas, anesteziologi, operāciju bloka personāls un daudzi citi speciālisti.
Mūsdienu asinsvadu ķirurģijā varam palīdzēt daudz vairāk, nekā bieži tiek domāts. Tāpēc A. Brūveris aicina neatlikt vizīti pie ārsta, ja parādās satraucoši simptomi. Pacienti uz konsultāciju var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvajā poliklīnikā, savukārt tuvākajā laikā ārsts pacientus pieņems arī Vecliepājas primārās veselības aprūpes centrā, Republikas ielā 5.
Indra Grase
SIA „LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA”
sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste
indra.grase@liepajasslimnica.lv