B hepatīts: kā pasargāt aknas un novērst smagas sekas

26. 03. 2026.

Līdzīgi kā pasaulē arī Latvijā vīrusu hepatīts joprojām ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma. Lai gan saslimstība ar B hepatītu pēdējos gados ir samazinājusies, galvenokārt pateicoties vakcinācijai, katru gadu valstī joprojām tiek konstatēti vairāki simti jaunu gadījumu.

Liepājas Reģionālās slimnīcas infektologs–hepatologs Andrejs Rimša uzsver, ka aknas ir viens no svarīgākajiem orgāniem cilvēka organismā, kas pilda vairākas dzīvībai būtiskas funkcijas – attīra asinis no kaitīgām vielām, piedalās vielmaiņā, nodrošina asins recēšanu un uzkrāj organismam svarīgas uzturvielas. Ja aknas skar iekaisums, šo funkciju darbība var tikt būtiski traucēta.

“Pastāv vairāki vīrusu hepatīta veidi – A, B, C, D un E. No tiem A un B hepatīts ir vakcīnkontrolējamas infekcijas, kas nozīmē, ka cilvēks var pasargāt sevi jau pirms saslimšanas ar vakcinācijas palīdzību. Profilakse vienmēr ir labāka nekā slimības ārstēšana un tās iespējamās sekas,” skaidro ārsts.

Latvijā ir pieejama vakcinācija pret A un B hepatītu, un to iespējams veikt pie ģimenes ārsta, poliklīnikās, medicīnas centros vai vakcinācijas kabinetos. Vakcinācija pret B hepatītu ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā novērst inficēšanos, jo tā pasargā gandrīz simts procentos gadījumu.

Akūta B hepatīta gadījumā slimība bieži izpaužas ar tādiem simptomiem kā dzelti, apetītes zudumu, drudzi, vispārēju nespēku un sāpēm labajā paribē. Daļai pacientu infekcija pāriet pati no sevis, jo imūnsistēma spēj tikt galā ar vīrusu. Tomēr aptuveni 10–20 procentos gadījumu infekcija var kļūt hroniska.

“Hronisks B hepatīts var noritēt dažādi. Dažkārt cilvēks ir tikai vīrusa nēsātājs un aknu funkcijas ir normas robežās, taču citos gadījumos slimība var būt aktīva un pakāpeniski bojāt aknas. Ja nav savlaicīgas novērošanas un ārstēšanas, tas var novest pie aknu fibrozes, aknu cirozes vai pat aknu vēža,” norāda Andrejs Rimša.

Inficēšanās ar B hepatītu visbiežāk notiek saskarē ar inficētām asinīm vai ķermeņa šķidrumiem. Lielāks risks ir intravenozo narkotiku lietotājiem, kā arī cilvēkiem, kuri inficējas seksuāla kontakta ceļā. Retāk infekcija var tikt pārnesta medicīnisku manipulāciju laikā vai veicot tetovējumus un pīrsingu, ja netiek ievērotas drošības prasības.

Ja ģimenē kādam tiek konstatēts B hepatīts, ieteicams pārbaudīties arī citiem ģimenes locekļiem un ievērot vienkāršus higiēnas pasākumus, piemēram, nelietot kopīgus skuvekļus vai manikīra piederumus.

Liepājas Reģionālā slimnīca nodrošina gan B hepatīta diagnostiku, gan ārstēšanu un pacientu novērošanu. Pacienti ar hronisku infekciju atrodas regulārā infektologa-hepatologa uzraudzībā, lai savlaicīgi izvērtētu aknu stāvokli un nepieciešamības gadījumā uzsāktu terapiju.

Pacientiem, kuri saņem ārstēšanu, veselības stāvokļa kontrole parasti notiek ik pēc trim mēnešiem, bet vīrusa nēsātājiem pietiek ar regulāru pārbaudi reizi gadā. Tas ļauj savlaicīgi pamanīt izmaiņas un nepieciešamības gadījumā sākt ārstēšanu,” skaidro ārsts.

Speciālists uzsver, ka B hepatīts ir slimība, no kuras iespējams pasargāties. Savlaicīga vakcinācija, regulāras veselības pārbaudes un informētība par inficēšanās riskiem ir svarīgākie soļi, lai saglabātu aknu veselību un novērstu smagas komplikācijas nākotnē.

Indra Grase

SIA „LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA”

sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste

+371 26591363

indra.grase@liepajasslimnica.lv