Diagnoze – plaušu vēzis. Ko tas nozīmē un kā dzīvot tālāk?

06. 02. 2026. 

4. februāris - Pasaules pretvēža diena.

4. februārī atzīmējam Pasaules pretvēža dienu, lai pievērstu uzmanību savlaicīgai diagnostikai un ārstēšanas iespējām. Plaušu vēzis joprojām ir viena no biežāk sastopamajām onkoloģiskajām saslimšanām, turklāt nereti tā tiek atklāta vēlīnā stadijā. Tomēr arī šādā situācijā stāsts nebeidzas ar ierakstu medicīniskajā dokumentācijā – tas turpinās kā process, kurā nozīmīga loma ir gan ārstniecības komandai, gan paša pacienta izpratnei, lēmumiem un spējai pielāgoties dzīvei pēc diagnozes.

“Torokālo ķirurgu ikdienā gadu gaitā ir mainījies operējamo pacientu profils – ja agrāk ievērojamu daļu veidoja tuberkulozes ķirurģija, tad patlaban tās vietu ieņem plaušu vēzis,” skaidro Liepājas Reģionālās slimnīcas plaušu ķirurģe Dr. Arta Sirgeda, kura pacientiem sniedz konsultācijas slimnīcas Ambulatorajā veselības aprūpes daļā.

Ne visus pacientus iespējams operēt. “Reāli operējami ir līdz 20 procentiem pacientu – tie, kuriem slimība atklāta lokālā jeb sākuma stadijā,” norāda ārste. Lēmums par operāciju balstās TNM klasifikācijā, izvērtējot audzēja izmēru, lokalizāciju, limfmezglu iesaisti un attālās metastāzes. Runājot par dzīvildzi, slimības stadijai ir izšķiroša nozīme. Ir pacienti, kuri pēc agrīni veiktas operācijas dzīvo ilgu un pilnvērtīgu mūžu bez slimības recidīva.

Plaušu vēzis bieži norit klusi. “Plaušas pašas par sevi nesāp – sāpes parādās tikai tad, kad process skar pleiru,” stāsta ārste. Tieši tāpēc slimība nereti tiek atklāta nejauši – profilaktiskos rentgena izmeklējumos vai datortomogrāfijā, kas veikta citu iemeslu dēļ. Lai gan visbiežāk plaušu vēzis sastopams smēķējošiem vīriešiem, tas var attīstīties arī nesmēķētājiem. “Gaisa piesārņojums, pasīvā smēķēšana, vide – tas viss spēlē lomu,” atzīst A. Sirgeda.

Pie plaušu ķirurga galvenokārt nāk pacienti pēc ģimenes ārsta, pneimonologa vai cita speciālista ieteikuma. Izvērtējot datortomogrāfijas aprakstu, rodas jautājums, vai konstatētās izmaiņas plaušās ir operējamas. Šādos gadījumos plaušu ķirurgs palīdz izvērtēt situāciju un pieņemt lēmumu par tālākajiem ārstēšanas soļiem.

Konsultācijai piesakās arī pacienti, kuri jau ir operēti, taču nopietnā diagnoze radījusi jaunus jautājumus un nedrošību. Saruna ar speciālistu ļauj kliedēt neskaidrības un gūt priekšstatu par turpmāko dzīvi pēc ārstēšanas. “Diagnoze nebeidzas ar ārstēšanu – cilvēks ar to dzīvo visu atlikušo mūžu, un viņam ir svarīgi pārskatīt savu dzīves veidu, sākot ar domāšanu un beidzot ar uzturu,” skaidro ārste. “Ir pierādīts, ka noteiktas pārtikas vielas var veicināt audzēja šūnu attīstību, un, mainot ieradumus, iespējams mazināt slimības atkārtošanās risku. Bet, galvenais, ir atmest smēķēšanu, ja šāds netikums ir bijis,” uzsver A. Sirgeda.

Pie plaušu ķirurģes Dr. Artas Sirgedas iespējams vērsties arī bez nosūtījuma – gan gadījumos, kad datortomogrāfijā konstatētas neskaidras izmaiņas plaušās un radiologs ieteicis torakālā ķirurga konsultāciju, gan pēc operācijas, ja radušies jautājumi. Konsultācijas ir maksas pakalpojums.

Pasaules pretvēža diena atgādina – vēzis nav tikai medicīniska diagnoze, tas ir arī cilvēka stāsts. Plaušu vēža gadījumā savlaicīga diagnostika, speciālista konsultācija un aktīva pacienta līdzdalība ārstēšanas procesā var būt izšķiroša, lai, neskatoties uz slimību, ikdiena varētu turpināties iespējami pilnvērtīgi.

Indra Grase

SIA „LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA”

sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste

+371 26591363

indra.grase@liepajasslimnica.lv