Krūts vēža ārstēšana mūsdienās: agrīna diagnostika un individuāla pieeja katrai pacientei
12. 10. 2026.
Oktobris – Krūts vēža mēnesis!
Oktobris ir krūts veselības mēnesis - laiks, kad īpaši daudz runājam par krūšu veselību, profilaksi un krūts vēzi. Taču mums, krūts ķirurgiem, katra paciente un katra diagnoze ir svarīga ne tikai oktobrī. Mūsdienās krūts vēža ārstēšana ir būtiski mainījusies - arvien biežāk slimību atklājam agrīni, ārstēšanu pielāgojam konkrētajam audzēja tipam un pacientei, un operācija vairs nenozīmē automātisku krūts zaudēšanu.
Agrīna diagnostika maina visu
Krūts vēzis joprojām ir visbiežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs sievietēm Latvijā - katru gadu diagnozi uzzina vairāk nekā 1200 sieviešu. Taču vienlaikus ir arī ļoti būtiska pozitīva tendence: arvien vairāk audzēju tiek atklāti agrīni - mazā stadijā.
Latvijas dati parāda ļoti skaidru saistību ar skrīningu. 2025. gadā valsts organizēto krūts vēža skrīningu veica 51 189 jeb 36,7% no 139 311 mērķa grupas sievietēm. No sievietēm, kurām pēc skrīninga tika diagnosticēts krūts vēzis, 85,5% audzēju tika atklāti I vai II stadijā. Sievietēm, kuras skrīningā piedalījās atkārtoti, šis rādītājs bija vēl augstāks – 89,5%.
Tas ir ļoti svarīgs vēstījums - skrīnings nav tikai formalitāte vai vēl viens izmeklējums. Tas ir veids, kā vēzi atrast tad, kad tas vēl ir mazs, bieži nav sataustāms un tā ārstēšanas iespējas ir visefektīvākās un pacientei vismazāk nepatīkamākās.
Jāatzīst, ka Latvijā skrīninga aptvere joprojām ir pārāk zema. Eiropas Komisijas rekomendētais mērķis krūts vēža skrīningam ir vismaz 70% atsaucība.
Tāpēc mūsu aicinājums sievietēm ir vienkāršs: ja saņemat uzaicinājumu uz mamogrāfiju – izmantojiet to.
Krūts vēzis nav viena slimība
Vēl viena būtiska pārmaiņa pēdējās desmitgadēs ir mūsu izpratne par pašu krūts vēzi. Agrāk diagnoze bieži tika uztverta vienkārši - “krūts vēzis”. Šodien mēs zinām, ka dažādi krūts vēža veidi var uzvesties pilnīgi atšķirīgi un atšķirīgi reaģēt uz ārstēšanu.
Tāpēc pirms ārstēšanas uzsākšanas arvien lielāka nozīme ir precīzai diagnostikai – audzēja histoloģijai, tā bioloģiskajām īpašībām, hormonālo receptoru un HER2 statusam, kā arī citiem faktoriem.
Tas ļauj ārstēšanu padarīt personalizētāku - pacientei nav obligāti jāsaņem visas iespējamās ārstēšanas metodes. Mērķis ir izvēlēties tieši tās, kas konkrētajā situācijā sniegs lielāko ieguvumu.
Operācija kļūst saudzējošāka
Arī krūts ķirurģija pēdējo gadu desmitu laikā ir piedzīvojusi milzīgas pārmaiņas.
Mūsdienās agrīna krūts vēža gadījumā krūti saglabājoša operācija ir vēlamā ārstēšanas metode, ja iespējams droši izņemt audzēju ar tīrām rezekcijas līnijām un nodrošināt nepieciešamo staru terapiju.
Taču mūsu mērķis nav tikai “izņemt audzēju”. Mēs arvien vairāk domājam arī par to, kā paciente izskatīsies un jutīsies pēc ārstēšanas.
Šeit nozīmīga kļūst onkoplastiskā ķirurģija - kombinējot onkoloģiski drošu audzēja izņemšanu ar plastiskās ķirurģijas principiem. Atsevišķos gadījumos tas ļauj izoperēt arī salīdzinoši lielākus audzējus, vienlaikus saglabājot krūts formu. Jaunākās ķirurģijas rekomendācijas arvien vairāk uzsver šādu pieeju.
Tas ir būtisks domāšanas veida maiņas piemērs: mēs vairs neskatāmies tikai uz to, vai paciente izdzīvos. Mēs domājam arī par to, kā viņa dzīvos pēc ārstēšanas.
Mastektomija, jeb krūts dziedzera pilnīga noņemšana arī ir mainījusies.
Ja krūts saglabājoša operācija nav droša vai piemērota, nepieciešama mastektomija. Taču arī mūsdienīga mastektomija vairs nav tā pati operācija, ko sapratām pirms vairākiem gadu desmitiem.
Atsevišķām pacientēm iespējama ādu saglabājoša vai ādu un krūtsgalu saglabājoša mastektomija, kombinējot to ar tūlītēju krūts rekonstrukciju ar audu ekspanderi vai implantu. Rekonstrukcijas iespējas tiek izvērtētas individuāli, ņemot vērā audzēja īpašības, paredzamo staru terapiju, pacientes anatomiju, veselības stāvokli un, ļoti svarīgi, arī pašas pacientes vēlmes.
Tāpēc mūsdienās saruna ar pacienti nav tikai par vienu jautājumu – “saglabāt vai nesaglabāt krūti?”. Tā ir daudz plašāka saruna par onkoloģisko drošību, ķermeņa tēlu, rekonstrukciju, dzīves kvalitāti un pacientes pašas izvēlēm.
Ārstēšana sākas vēl pirms operācijas
Vēl viena nozīmīga mūsdienu krūts vēža ārstēšanas tendence ir neoadjuvanta jeb pirmsoperācijas sistēmiskā terapija.
Daļai pacientu, īpaši noteiktos HER2 pozitīva un trīskārši negatīva krūts vēža gadījumos, ārstēšana var sākties ar ķīmijterapiju, mērķterapiju vai imūnterapiju un tikai pēc tam sekot operācija.
Tas ļauj ne tikai samazināt audzēju pirms operācijas, bet arī redzēt, kā konkrētais audzējs reaģē uz ārstēšanu. Iegūtā informācija pēc tam palīdz pieņemt lēmumus par turpmāko terapiju. Tādējādi operācija arvien biežāk kļūst par vienu posmu daudz plašākā ārstēšanas plānā, nevis vienīgo vai pirmo ārstēšanas soli.
Pacients nav tikai diagnoze
Mūsdienīga krūts vēža ārstēšana nav tikai ķirurģija, ķīmijterapija vai staru terapija.Tā ir multidisciplināra ārstēšana, kurā sadarbojas krūts ķirurgs, radiologs, patologs, medicīnas onkologs, staru terapeits, plastikas ķirurgs, rehabilitācijas speciālisti, māsas un citi speciālisti.
Un arvien lielāka nozīme ir pašai pacientei.
Mēs vēlamies, lai sieviete saprot savu diagnozi, zina, kāpēc tiek piedāvāta konkrētā ārstēšana, un var piedalīties lēmumu pieņemšanā.
Arī Liepājas Reģionālajā slimnīcā pacientiem ar onkoloģisku diagnozi ir pieejams onkoloģisko pacientu koordinators, kura uzdevums ir palīdzēt orientēties diagnostikas, ārstēšanas un dinamiskās novērošanas procesā. Krūts vēža pacientēm pieejama arī atsevišķa krūts vēža onkoloģisko pacientu koordinatore.
Ko mēs kā krūts ķirurgi gribētu pateikt sievietēm?
Pirmkārt - nebaidieties no pārbaudes. Neatlieciet mamogrāfiju, ja esat saņēmusi uzaicinājumu uz valsts apmaksātu skrīningu.
Otrkārt - ja pamanāt jaunu veidojumu krūtī, krūtsgala izmaiņas vai izdalījumus, krūts formas vai ādas izmaiņas, vai veidojumu padusē, nevajadzētu gaidīt, cerot, ka tas pāries pats no sevis. Šādas izmaiņas ir jāizvērtē ārstam.
Un visbeidzot - krūts vēža diagnoze šodien nav tā pati diagnoze, kas bija pirms 20 vai 30 gadiem. Mums ir vairāk iespēju slimību atklāt agrīni, precīzāk raksturot audzēju, izvēlēties piemērotāko sistēmisko ārstēšanu, samazināt operācijas apjomu, saglabāt krūti, veikt onkoplastisku ķirurģiju un nepieciešamības gadījumā rekonstruēt krūti.
Mūsu mērķis nav tikai izārstēt vēzi. Mūsu mērķis ir palīdzēt sievietei pēc ārstēšanas atgriezties pilnvērtīgā dzīvē.
Liepājas Reģionālās slimnīcas krūts ķirurgu komanda
Dr. Kristaps Eglītis
Prof. Jānis Eglītis