Miega traucējumi: cēloņi, sekas un risinājumi

14. 03. 2025.

14. marts – Pasaules miega diena

Miegs ir viens no svarīgākajiem veselības pamatakmeņiem, tomēr gandrīz ikvienam reiz ir gadījies piedzīvot nakti, kad aizmigt ir grūti vai miegs ir trausls un pārāk īss. Taču, ja šīs problēmas atkārtojas regulāri un neizzūd, bet dienas laikā rodas izteikta miegainība, iespējams, cilvēks saskaras ar klīniski nozīmīgiem miega traucējumiem. Šie traucējumi var atstāt negatīvu iespaidu ne tikai uz vispārējo veselību, bet arī uz garastāvokli un psihisko labsajūtu.

Miega nepieciešamais ilgums ir ļoti individuāls. Kamēr vienam pietiek ar četrām vai piecām stundām, citam pilnvērtīgai atpūtai vajadzīgas vismaz desmit. Kādam, kurš dabiski ir "mazgulētājs", piecas stundas būs pietiekamas, lai justos možs, bet citam pat astoņas stundas var nebūt gana, ja viņa ķermenim nepieciešams vairāk atpūtas. Miega ilgumu ietekmē gan ģenētika, gan vecums, gan dažādi fiziski un psihiski faktori.

Bezmiegu var izraisīt daudzi iemesli. Ikdienas stress un trauksme, pārmērīga kofeīna, alkohola vai nikotīna lietošana, kā arī smagas maltītes neilgi pirms gulētiešanas var traucēt kvalitatīvu miegu. Arī nepareiza miega higiēna – neērta gulta, troksnis, spilgta gaisma, ekrānu izmantošana pirms miega – var būt vaininieks. Tomēr dažkārt bezmiegs ir simptoms dziļākām veselības problēmām, piemēram, depresijai, trauksmei vai pat nopietnām neiroloģiskām un fiziskām saslimšanām. Daži cilvēki cieš no specifiskiem miega traucējumiem, piemēram, miega apnojas, narkolepsijas vai diennakts ritma izmaiņu izraisītām problēmām, kas rodas, strādājot nakts maiņās vai bieži ceļojot starp laika zonām.

Sievietēm miega traucējumi ir biežāk sastopami hormonālo svārstību dēļ, piemēram, grūtniecības laikā, pirmsmenstruālajā periodā vai menopauzē. Savukārt vecākiem cilvēkiem mainās miega struktūra un bioloģiskais ritms – viņi bieži aizmieg agrāk un mostas agrāk, kas ne vienmēr nozīmē sliktu miegu, bet dažkārt var radīt diskomfortu ikdienā.

Ilgstoša neizgulēšanās rada nopietnas sekas – tā var izraisīt hronisku nogurumu, galvassāpes, grūtības koncentrēties, garastāvokļa svārstības un pat uztveres traucējumus, piemēram, halucinācijas. Neizgulēšanās negatīvi ietekmē arī reakcijas ātrumu un kustību koordināciju, kas var palielināt negadījumu un traumu risku.

Lai diagnosticētu miega traucējumus, ārsti rūpīgi izvaicā pacientu un dažkārt lūdz viņu veidot miega dienasgrāmatu. Ja nepieciešams, var tikt veikti papildu izmeklējumi, lai atklātu iespējamās veselības problēmas, kas ietekmē miegu. Dažos gadījumos tiek veikta polisomnogrāfija – īpašs izmeklējums, kas ļauj detalizēti novērtēt miega kvalitāti un identificēt specifiskus traucējumus.

Svarīgi atcerēties, ka bezmiegs nav problēma, ar kuru būtu jāsamierinās. Ja miega traucējumi traucē ikdienas dzīvei, ir vērts konsultēties ar ārstu – ģimenes ārstu vai psihiatru. Ārstēšana var ietvert gan medikamentus, gan psihoterapiju, kā arī dažādas uzvedības terapijas metodes, piemēram, relaksācijas tehnikas un miega higiēnas uzlabošanu.

Miegs ir būtiska veselības sastāvdaļa, un kvalitatīva atpūta ir priekšnoteikums gan fiziskajai, gan garīgajai labsajūtai. Tāpēc ir svarīgi par to rūpēties un, ja nepieciešams, meklēt risinājumus, lai miegs kļūtu pilnvērtīgs un atjaunojošs.

Indra Grase

SIA „LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA”

sabiedrisko attiecību speciāliste

+371 26591363

indra.grase@liepajasslimnica.lv