Mīlestība un “lauztās sirds” sindroms: ko par jūtām un veselību saka kardiologs

13. 02. 2026.

Valentīndienā, ko atzīmējam 14. februārī sirds kļūst par galveno simbolu – to zīmējam apsveikumos, dāvinām šokolādēs un piesaucam, runājot par mīlestību. Taču sirds nav tikai romantisks tēls. Tā ir mūsu organisma “motors”, kas uz emocijām reaģē ļoti reāli un fizioloģiski.

“Nav nejaušība, ka sirdi saistām ar jūtām,” saka Valters Stirna, Liepājas Reģionālās slimnīcas invazīvais kardiologs. “Brīdī, kad iemīlamies vai piedzīvojam spēcīgu satraukumu, sirds pārdzīvo pēkšņas pārmaiņas – paātrinās pulss, paaugstinās asinsspiediens, pieaug muskuļu tonuss. Organismā izdalās hormoni, un reakcija būtībā ir līdzīga kā stresa situācijā.”

Ārsts skaidro – fizioloģiski organisma reakcija uz iemīlēšanos un bīstamu situāciju ir pārsteidzoši līdzīga, atšķirība ir tikai hormonu “kokteilī” un mūsu uztverē. “Ja mēs nejūtam apdraudējumu vai negatīvu trauksmi, bet gan patīkamu iemīlēšanās izraisītu saviļņojumu, tad šo hormonu vētru izraisīto reakciju izjūtam kā “tauriņus vēderā”. Sirds dauzās, šķiet, ka tā “lec ārā pa muti” – un tieši tāpēc, iespējams, sirdi tik cieši saistām ar mīlestību.”

Pozitīvas emocijas sirdij nāk par labu. “Cilvēki, kuri smaida, kuri ir optimisti, parasti retāk cieš no depresijas un kopumā ir veselīgāki. Pozitīva emocionālā atgriezeniskā saite uzlabo pašsajūtu un arī fizisko veselību,” uzsver kardiologs. Viņš atgādina, ka dopamīns un serotonīns – tā sauktie laimes hormoni – rada uzmundrinājumu un labsajūtu. “Ne velti saka, ka daudzas slimības sākas galvā. Ja cilvēks ir pozitīvs un līdzsvarots, arī ķermenis reaģē labvēlīgāk.”

Taču ilgstošs, hronisks stress sirdi ietekmē negatīvi. Tas veicina stresa hormonu izdalīšanos, kas ilgtermiņā var paaugstināt asinsspiedienu, ietekmēt vielmaiņu un palielināt sirds un asinsvadu slimību risku. “Es pacientiem parasti nesaku – izvairieties no stresa. Tas nav iespējams. Mūsu dzīvē ir gan pozitīvas, gan negatīvas emocijas. Jautājums ir par līdzsvaru un spēju atjaunoties,” norāda V. Stirna.

Taču kā saprast, vai sirdsklauves ir tikai uztraukuma sekas vai tomēr signāls par slimību? “Ja redzam acīmredzamu iemeslu – piemēram, esam satraukti, nobijušies –, tā ir normāla organisma reakcija. Taču, ja sirds sāk dauzīties miera stāvoklī – naktī, skatoties televizoru vai lasot grāmatu – un tas ilgst vairākas minūtes vai pat stundas, tad noteikti jāvēršas pie ārsta,” skaidro V. Stirna. Īslaicīgas, dažas sekundes ilgas sirdsklauves visbiežāk nav bīstamas, bet ilgstoši vai atkārtoti simptomi var liecināt gan par aritmiju, gan citām veselības problēmām.

Valentīndienas kontekstā pieminam tā dēvēto lauztās sirds sindromu. “Tautā mēs sakām – man ir salauzta sirds. Taču medicīnā tiešām pastāv šāda slimība, ko sauc par Takotsubo kardiomiopātiju,” stāsta kardiologs. Nosaukums cēlies no japāņu valodas – slimības mehānisms akūtajā fāzē atgādina īpašu astoņkāju ķeramo trauku.

Šo sindromu visbiežāk izraisa pēkšņs, spēcīgs emocionāls pārdzīvojums – tuvinieka zaudējums, šķiršanās, darba vai mantas zaudējums. “Sirds burtiski sāk žņaugt pati sevi. Tās pamatdaļa saraujas tik spēcīgi, ka traucē normālu asins izsviedi. Simptomi ir kā infarkta gadījumā – spiedošas sāpes krūtīs, elpas trūkums, svīšana, pat samaņas zudums.”

Lai gan slimība ir gana reta – aptuveni 1–3% gadījumi no visiem akūtiem sirds infarktiem –, tā var būt dzīvībai bīstama akūtajā brīdī. “Ja parādās stipras, žņaudzošas sāpes krūtīs, īpaši pirmo reizi dzīvē, nekavējoties jāsauc neatliekamā palīdzība. Līdz izmeklējumiem mēs nevaram droši pateikt, vai tas ir infarkts vai Takotsubo sindroms.” Labā ziņa – vairumā gadījumu, ievērojot miera režīmu un ārstēšanu, sirds funkcija atjaunojas.

Runājot par profilaksi, ārsts uzsver trīs vienkāršus, bet būtiskus stūrakmeņus: kvalitatīvu uzturu, miegu un regulāras fiziskās aktivitātes. Sabalansēts uzturs palīdz kontrolēt holesterīna līmeni un svaru, mazina aterosklerozes risku. Pietiekams miegs ļauj atjaunoties nervu sistēmai un stabilizē asinsspiedienu. Savukārt regulāras, veselības stāvoklim atbilstošas fiziskās aktivitātes mazina stresu, uzlabo garastāvokli un stiprina sirds muskuli.

“Bet ar domu vien ir par maz,” atgādina kardiologs. “Ja vēlamies savai sirdij ilgu mūžu, kaut kas ir arī jāizdara – kaut vai mazs solītis pareizajā virzienā.” Valentīndienā ārsts novēl gan mīlestību, gan aicina apzinīgi rūpēties par savu veselību. “Novēlu visiem labu sirds veselību – un ne tikai padomāt par savu ikdienas režīmu, bet arī reāli rīkoties. Sirds mums ir viena. Par to ir jārūpējas ar tādu pašu sirsnību, kādu dāvinām citiem, jo sirds visdrošāk pukst tad, ja tai dāvājam gan siltas jūtas, gan ikdienas rūpes”

Indra Grase

SIA „LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA”

sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste

+371 26591363

indra.grase@liepajasslimnica.lv